Sievietes Latvijas žurnālistikā: profesionālie portreti

Abstract

Izstrādātā maģistra darba (MD) nosaukums ir „Sievietes Latvijas žurnālistikā: profesionālie portreti”. MD teorētiskā daļa tiek balstīta uz aplūkoto citvalstu zinātnieku un teorētiķu veiktajiem pētījumiem, kuros analizēti sieviešu žurnālistu pirmsākumi masu mediju nozarē, dzimtes loma, strādājošo sieviešu skaita un ieņemto amatu balanss, saņemtā atalgojuma un nostrādāto darba stundu skaits, kā arī sieviešu žurnālistu pozīcija mūsdienās mediju nozarē kopumā. Lai noskaidrotu kādi ir Latvijā strādājošo sieviešu žurnālistu viedokļi un novērojumi par pašmāju kolēģu profesionālajām vērtībām, laikmeta raksturīgākajām iezīmēm, profesijas prestižu, un pamatvērtībām tajā, kā arī žurnālistikas nākotnes redzējumu, tika veiktas 9 dziļās, daļēji strukturētās intervijas ar dažādās nozarēs strādājošām žurnālistēm. Intervijas tika apstrādātas, izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi un izvirzot vairākas kategorijas un apakškategorijas, tādējādi radot Latvijā strādājošo žurnālistu triju paaudžu portretējumus. Tāpat empīriskajā daļā tika veikta statistikas datu vākšana un analīze, izmantojot Latvijas Preses izdevēju asociācijas mājas lapā pieejamos datus, kas ļāva secināt, cik daudz izdevniecību vadītāji/as un izdevumu redaktori/es ir vīrieši un sievietes. Pēc nejaušības principa, iepriekš atlasot trīs lielākos nacionālos laikrakstus un vienu reģionālo avīzi katrā Latvijas novadā, izmantojot kvalitatīvās kontentanalīzes metodi, tika noskaidrota žurnālistu dzimumu sabalansētība atsevišķās rubrikās un laikrakstos kopumā. Pētījuma noslēgumā apstiprinājās fakts, ka lielākajos Latvijas nacionālajos laikrakstos (52%) un it īpaši analizētajās reģionālajās avīzēs (72%) vairāk raksta žurnālistes sievietes. Līdzīgi kā tas ir citvalstu pētījumos, arī Latvijas masu mediju izdevniecību vadītāji ir vairāk vīrieši (52%), proti, vīrieši biežāk ir lemttiesīgi, savukārt sievietes ir ‘izpildītājas’, tādēļ arī saņem zemāku atalgojumu. Latvijas žurnālistu sieviešu triju paaudžu portretējumos intervētās žurnālistes kategoriski noliedza diskriminācijas iezīmes, kas būtu saistāmas ar viņu dzimumu. Lai arī žurnālistika, viņuprāt, ir vīrišķīga profesija, kas prasa lielas koncentrēšanās spējas, precizitāti, godīgumu, neitralitāti un izturību, kā arī ir jāveic teju 24 stundas diennaktī un tādēļ ģimene, bērni cieš, tomēr žurnālistes nenožēlo savu profesijas izvēli. Viņas ir laimīgas, jo ar savu darbu spēj palīdzēt cilvēkiem, atklāt pārkāpumus un risināt problēmas. Sieviešu dominanti Latvijas medijos intervētās žurnālistes skaidro ar profesijas komplicētību un noslodzi, vīrieši labprātāk vēlas apliecināt savu statusu, kamēr sievietēm būtisks ir process un sevis pilnveide. MD veido teorētiskā, pētnieciskā un analītiskā daļa, kā arī anotācijas – latviešu un angļu valodā, satura rādītājs, ievads, secinājumi, izmantotās literatūras un avotu saraksts, pielikumi. Atslēgvārdi: sievietes žurnālistes, žurnālistikas kultūra, profesionālie standarti, profesijas prestižs, ģimene.

Name of Master „Women in Latvian journalism: professional portrets”. Theoretical part of Master is based on the foreign scientist’s studies about women first steps in the mass communication, gender role, balance between number of womens in journalism and tenable job, balance between salary and hours in job, as well as women position in mass communication. To make out the Latvian journalists opinions and observations about colleagues, their professional values, characteristics of period, prestige of occupation and values, as well as journalistic future, author of Master made 9 deep, partly structure interviews with journalists in mass media. Interviews was processed by qualitative content analysis, preferred category and sub category, thereby created portrait of women in Latvian journalism in three generations. Also, empirical part is based on statistical data and analysis method, make use data of Latvian Press publishers home page, whitch allow to conclude, how much press publishers and press editors are men and women. Used a principle of coincidence, author of Master selected three national newspapers and one regional newspaper of each Latvian district and processed it by qualitative content analysis, in this way made out journalists sex balance in sections and newspapers. Consequently of research prove true a fact that biggest national newspapers (52%) and regional newspapers (72&) more than men have a women journalists. As like as in foreign studies Latvian Press publishers managers are men (52%), also, men often decide resolutins, but women often administer resolutions, therefore receive low salary. Women, who were intervied, flatly disclaim streak of discrimination by their sex. In their opinion, although journalism is masculine profession, that claim concentration, accuracy, honesty, neutrality and strength, as wel as it need to do day and nihgt and therefore suffered family, still journalists do not regret own choice. They are happy, because can help other people, can discover delicts and arbitrate problems. Dominant of women in Latvian journalism press agents explain by complication of profession and load, men readily want to attest their status, while women more vital is process and identity improvement. Master consist of theoretical, practical and analytical part, also, there are annotation – Latvian and English, table of contents, introduction, conclusions, using bibliography and addenda. Key words: women journalists, journalism culture, professional standarts, prestige of profession, family.