Kultūras informācija kā sabiedrisko procesu atspoguļotāja laikrakstā „Padomju Jaunatne” un „Latvijas Jaunatne” (1987.-1991.)

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Kultūras informācija kā sabiedrisko procesu atspoguļotāja laikrakstā “Padomju Jaunatne”, “Latvijas Jaunatne” (1987. – 1991.). Darba mērķis ir noskaidrot, kā laikraksts sniedz informāciju par kultūras dzīves norisēm un kā tā atspoguļo sabiedriskos procesus. Darbā izmantotās metodes – kontentanalīze, struktūranalīze, intervijas. Pētījumu gaitā izsekoju, kā, pieaugot “atklātībai” (“glasnostj”), publikāciju autori arvien intensīvāk pievēršas agrāk noklusētajām (tabu) tēmām, runā par tām aizvien drosmīgāk. Tādējādi sabiedrība tiek rosināta domu apmaiņai par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, ko laikraksts risina aptauju, vēstuļu, telefonakciju, atklātu diskusiju veidā. Pētījums pierāda, ka laikrakstam ir bijusi nozīmīga loma cīņā par valstiskās neatkarības atgūšanu un latviskās identitātes saglabāšanu. Analizējot informāciju, atklājas, ka aplūkotajā laikposmā kultūras dzīves norises cieši savijas ar valstiski nozīmīgiem sabiedriskajiem procesiem. Darbā iekļautās diagrammas un grafiki palīdz izsekot notikumu aktualitātei un intensitātei.

Das Thema der Bakkalaurearbeit ist “Kulturinformation als Spiegelbild der Ļffentlichen Prozesse in der Zeitung “Padomju Jaunatne”, “Latvijas Jaunatne” (1987. – 1991.). Das Ziel der Arbeit ist zu ermitteln, auf welche Weise die Zeitung die Information Ņber den Verlauf des Kulturlebens gibd und wie diese Information die Ļffentlichen Prozesse widerspiegelt. Die in der Arbeit ausgenutzten Methoden sind – Kontentanalyse, Strukturanalyse, Interviews. Im Laufe der Forschungen wird verfolgt, wie mit Hilfe von “Glasnostj” die Autoren der Publikationen die frŅher verschweigenen Themen widerspiegeln; darŅber sprechen sie immer mehr intensiver und mutiger. Solchermaβen wird die Gesellschaft zum Gedankenaustausch Ņber aktuelle und bedeutungsvolle Fragen angeregt. Das vollbringt die Zeitung mit Hilfe von Abfragen, Briefen, Telefonaktionen und offenen Diskussionen. Die Forschung beweist, dass die Zeitung eine groβe Rolle gespielt hat, um die staatliche Unabhängigkeit zurŅckzugewinnen und die lettische Identität zu wahren. Die Informationsanalyse zeigt, dass die Vorgänge des Kulturlebens in dem behandelten Zeitabschnitt eng mit gesellschaftlich bedentsamen Prozessen im Staat verbunden sind. Die in der Arbeit eingefŅgten Diagramme und grafische Darstellungen helfen die Aktualität und Intensität der Ereignisse zu entdecken (zu verfolgen).