Īpašuma sākumdeklarēšanas priekšlikumi: rīcībpolitikas procesa dalībnieku darbības analīze

Abstract

Bakalaura darba izstrādes pētnieciskais mērķis ir noskaidrot, kāpēc īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekts nav stājies spēkā, lai gan tikuši izstrādāti četri dažādi likumprojekta varianti un tas ir bijis gan valdības, gan Saeimas dienaskārtībā, jau kopš 1997. gada, kad pirmo reizi valdība konceptuāli atbalstīja šāda likumprojekta nepieciešamību.

Šī likumprojekta nepieciešamība ir saistāma ar problēmu risinājumiem, kuras pastāv esošajā likumdošanā, attiecībā uz fizisku personu naudas un īpašuma aprites uzraudzību un kontroli, jo šobrīd jebkādā veidā iegūtus naudas līdzekļus var legalizēt, ja persona paziņo, ka viņa ienākumi ir gūti pirms vairāk kā trijiem gadiem. Līdz ar to tiek pavērtas plašas iespējas noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijai vai nodokļu sistēmas apiešanai, nesamaksājot ienākumu nodokli. Nelegālas naudas īpatsvars Latvijas valsts ekonomikā pašreiz, pēc speciālistu aplēsēm, sasniedz gandrīz trešo daļu no kopējās, ekonomikā apgrozītās, naudas daudzuma. Lielās naudas summas, kuras tiek nelegāli apgrozītas, rada arī labvēlīgu augsni korupcijai, kuras negatīvās sekas ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus un rada arī labvēlīgu augsni ēnu ekonomikai, jo salīdzinoši viegli var izvairīties no nodokļu nomaksas.

Bakalaura darbā tiek izvirzīta pētnieciskā hipotēze: „Īpašuma sākumdeklarēšanas jautājumā Latvijā no 1997. gada līdz mūsdienām ir norisinājies nelemšanas (non – decision making) process, ko izraisījusi dažu ietekmīgu rīcībpolitikas dalībnieku stratēģiska darbība”

Bakalaura darbā tika noskaidrots, ka šim rīcībpolitikas procesa posmam atbilst atkritumu tvertnes lēmuma pieņemšanas modeļa pazīmes, kas objektīvu apstākļu dēļ apgrūtina lēmumu pieņemšanas procesu, tomēr bakalaura darba gaitā tiek noskaidrots, ka vairāku ietekmīgu rīcībpolitikas dalībnieku (Ministru kabinets, Saeima, Finanšu ministrija, VID) rīcība daudzos gadījumos atbilst nelēmuma pieņemšanas modelim, un tiek plaši izmantoti praktiski visi no teorētiskajā daļā aprakstītajiem nelēmuma pieņemšanas rīcības modeļiem. Minēto rīcībpolitikas dalībnieku darbībās izpaužas stratēģiskas nelēmuma pieņemšana, to apliecina fakts, ka Saeimā izskatīšanai ir nosūtīti jau četri dažādi likumprojekta varianti, bet neviens nav ticis apstiprināts.

Pamatojoties uz bakalaura darba rezultātiem un izdarītajiem secinājumiem, uzskatu, ka izvirzītā darba hipotēze ir pierādīta.

The research objective of the bachelor paper is to find out why the property initial declaring bill hasn’t come into force despite the fact that, first of all, four different versions of the bill have been developed and, secondly, that the issue has been in the agenda of government and parliament since 1997, i.e. the year when for the first time the necessity of such bill was supported conceptualy by the government.

The necessity of this bill is associated with the solution of problems which exist in the legislation now in force regarding the monitoring and supervision of the physical persons‘ movement of cash and property. At the moment cash funds acquired in any kind of way can be legalized if the person announces that he has attained the income more than three years ago. Consequently, it is open up large opportunities for crime-money laundering or to circumvent the tax system, without paying income tax. Illegal money share in Latvian national economy at present, following the experts estimates, reaching nearly a third of the total the quantity of money which circulate in economy. Large amounts of illegal money, which is circulate, are also favorable for corruption, which negative consequences affecting all Latvian citizens and and creates favourable conditions for hidden economy taking into consideration the fact that it easy to avoid the payment of taxes.

The research hypothesis of the bachelor paper is put forward as follows: „Since 1997 up to now, due to strategic activities of several influential policy participants, a non-decision making process regarding the issue of the initial declaring of property has taken place in Latvia.“

It has been found out in the bachelor paper that this stage of the policy process correspond with the features of the „garbage can“ decision making model, which due to objective circumstances complicates the decision making process. Nevertheless the empirical study shows that, actions of multiple influential policy participants‘ (Government of Latvia, Saeima, Ministry of Finance, State Revenue Service correspond) is correspond to the features of the non-decision making model, and are widely used, practically all of of the non - decision making actions, which is described in the theoretical part of Bachelor paper, so the hypothesis of the bachelor paper is proved.