Laika un telpas atspoguļojums Krievijas kino laika periodā no 2000. līdz 2006. gadam

Abstract

Maģistra darba temats ir “Laiks un telpa Krievijas kino laika periodā no 2000. līdz 2006.gadam. Galvenā komunikācijas problēma, kurai šajā darbā tiek pievērsta uzmanība, ir tā, ka filma, lai arī nevar būt realitātes atspoguļojums, bet tā saglabā tā laika, kurā filma ir tapusi, noskaņas, atmiņas, domas, uzskatus, vērtības, kompleksus. Darbā tiek izmantota naratīva un semiotikas pieeja gan saistībā ar teoriju, gan metodoloģiju. Darba mērķis bija noskaidrot, kā filmā tiek atveidota telpa un laiks, ļaujot noskaidrot kaut ko par cilvēkiem, kas dzīvo Krievijā. Darba rezultāti piedāvā citādāku priekšstatu ne tikai par Krieviju un tās iedzīvotājiem, bet par pašu kino procesu šajā valstī – atšķirīgu no tā, ko piedāvā citi mediji. Darba teorētiskajā daļā tiek apskatītas filmas un realitātes attiecības, gan arī laiks un telpa filmā no naratīva un semiotikas perspektīvas – perspektīvas, kas tiek izmantotas arī, lai analizētu pašas filmas.

Theme of this paper is “Time and space in Russian cinema: 2000 – 2006”. The main problem of communication is inability of film to mirror the reality, but film can “embalm” atmosphere, memories, thoughts, values and dreams which is inherent to people that live in certain time and space. In this paper the author prefer two theoretical approaches: narrative approach from Jakob Lothe and approach of semiotics from Juri Lotman. The goal of this paper was to look at time an space, which is represented in Russian films. Results of this paper offer varied concept of Russian people, and this concept differs from other concepts of Russian people that is available in other Russian media. In theoretical part of this paper the author examine concepts of reality, time, time-image, space in film. In experiential part the author analyse 8 Russian films.