Latvijas Zivsaimniecības politika pēc iestāšanās Eiropas Savienībā

Abstract

Pagājuši jau pieci gadi kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Zivsaimniecība ir viena no tām jomām Latvijā, uz kuru Eiropas integrācijas dinamika ir atstājusi būtisku iespaidu, jo šīs nozares politisko ietvaru veido Eiropas Komisija un tas ir saistošs visām dalībvalstīm. Līdz ar to šī sektora darbības sistēma kļūst par interesantu pētījuma objektu gan no politiskā, gan no ekonomiskā skatu punkta.

Darba mērķis bija noskaidrot, kā Latvijā tiek ieviesta ES Kopējā zivsaimniecības politika un kādi ir tās rezultāti.

Pētījuma teorētisko ietvaru veido atzīstams Hogwood un Gunn politikas ieviešanas procesa novērtēšanas modelis, kas ietver 10 izvērstus kritērijus konkrētās politikas analīzei. Šie kritēriji tiek iedalīti kā rīcībpolitikas ietekmes iekšējie faktori, savukārt ārējo faktoru grupu veido eiropeizācijas literatūrā apskatītie konceptuālie atzinumi par eiropeizācijas ietekmi uz rīcībpolitiku (impact on policy).

Kopš 2004.gada 1.maija ir norisinājušies vairāki nozīmīgi pārmaiņu procesi zivsaimniecības pārvaldes un darbības jomā, lai gan jau kopš tā brīža, kad tika pieņemts lēmums par Latvijas dalību ES un tika uzsāktas sarunas ar kandidātvasltīm, politikas pārvalde un likumdošana ir tikusi pakāpeniski pakārtota Eiropas Kopējā Zivsimniecības politikas principiem. ES zivsaimniecības politiku būtībā vienkāršā izpratnē raksturo tas, ko nosaka pieejami fondu līdzekļi, jo tas ir svarīgākais instruments šīs politikas realizācijā.

Dominējošā problēma zivsaimniecības sektorā, kuras risināšanai šobrīd KZP velta lielākos pūliņus, ir tā, ka „pārāk daudz kuģu ķer pārāk maz zivju”. Latvijas Zivsaimniecības industrijā (nozare sadalās trīs sektoros: zvejniecība, akvakultūra un zivju pārstrāde) pastāv daudzi būtiski problēmjautājumi, kuriem ir nepieciešams politisks risinājums nacionālā un Eiropas līmenī. Šis pētījums sniedz novērtējumu par zivsaimniecības politikas pārvaldes procesiem un identificē šīs politikas īstenošanas problēmas Latvijā.

Autors ir izvirzījis šādu hipotēzi: Zivsaimniecības politikas attīstību pēc 2004.gada ir ietekmējusi iekšējo un ārējo faktoru kombinācija, kas attiecīgajai nozarei ir radījusi vairāk zaudējumus nekā ieguvumus.

Five years after the EU enlargement 2004 Latvian fisheries policy is the one that has been influenced by the European integration the most. European Commission is the main actor in field of policy making in fisheries sector in Europe. Common Fisheries policy is obligatory implemented by all member states. This makes process of research in this field contagious.

The main purpose of this paper was to ascertain how is EU CFP implemented in Latvia and what are its results in sector.

From the moment when Latvia was formally made a EU candidate country policy administration and legislation have been gradually adopted for principles of EU Common Fisheries policy. EU fisheries policy in short can be described with the European Fisheries fund, which the most important instrument in influencing sector.

The dominating problem in industry is that “too many ships are fishing too less fish.”

Theoretical framework of this paper is based on recognized model of policy implementation evaluation from Hogwood & Gunn. Conceptual models about impact on policy of Europeanization in are other part of framework.

Author has been set hypothesis that Fisheries policy in Latvia has been influenced by combination of internal and external factors, that has resulted in more loss then benefits in fisheries sector.