| dc.description.abstract | Bakalaura darbs, ANO miera uzturētāju loma sociālpolitisku krīžu risināšanā Trešās pasaules valstīs 2001. – 2009. gads, apskata ANO reakciju uz konfliktu dinamikas izmaiņām šajā laikposmā. No 2001. līdz 2009. gadam, dažādu iemeslu pēc pasaulē ir mainījusies konfliktu dinamika, kas ir kļuvuši daudzdimensionalāki – tajos ir sajaukti gan sociālas dabas jautājumi, gan ekonomiski, reliģiski un citi aspekti, tādējādi izraisot visaptverošas sociālpolitiskas krīzes. Ir skaidrs, ka ar pastāvošo krīžu risināšanas metodiku, kas būtībā uzrunā tikai notikušās sekas ir par maz, lai sekmīgi spētu atrisināt krīzes. Pieaugot apziņai, ka ir nepieciešams ari apskatīt krīžu un konfliktu cēloņus, lai tos atrisinātu un tādejādi samazinātu iespēju tiem atkārtoties un panāktu ilgtspējīgu mieru, parādījās arī nepieciešamība pēc vienotas stratēģijas kā atbildēt uz jaunajiem izaicinājumiem. ANO, kas ir viens no galvenajiem un svarīgākajiem miera uzturēšanas instrumentiem pasaulē, kā viens no pirmajiem saskārās ar nepieciešamību pēc šīs, jaunās pieejas.
Šis pētījums apskata ANO centienus atbildēt un mainīt savu reaģēšanas stratēģiju, kā atbildi uz šiem izaicinājumiem. Vissmagāk šīs krīzes ietekmē Trešās pasaules jeb tā sauktās Jaunattīstības valstis, kurās dažādu aspektu dēļ tās ir vissarežģītākās. Tāpēc arī darbā liela uzmanība tiek pievērsta divu Jaunattīstības valstu sociālpolitiskām krīzēm, kuras autoraprāt ir vislielākais izaicinājums ANO centieniem atrast sekmīgu jauno krīžu risināšanas veidu. Darbā tiek apskatīta ANO pieredze Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Abas šīs valsts ir piedzīvojušas neskaitāmus spēcīgus satricinājumus – karadarbību, vides degradāciju, badu un ekonomisku sabrukumu, tāpēc pastāvošā situācija tajās ir ārkārtīgi samezglota un to nav iespējams risināt izmantojot kādu vienu, noteiktu pieeju vai mērauklu.
Lai gan, zināmā mērā, atsevišķās jomās, ANO ir spējusi panākt atsevišķus sasniegumus, tomēr, galvenokārt tās darbības šīs krīzes nav atrisinājušas. Darbā ir mēģināts paskaidrot kāpēc tas tā ir noticis. | en_US |
| dc.description.abstract | This research, the role of United Nations peacekeeping mission's in settling the
social political crisis in Third World countries during 2001 - 2009
years, addresses issues about UN reaction towards changing dynamics of world’ s conflicts during this period. From year 2001. until 2009. the nature of conflicts has changed rapidly, they become more and more multidimensional. Conflicts nowadays have a mixture of plenty social, economical, religious and other issues, which constructs comprehensive sociopolitical crisis.
It’ s largely understood that using old approach that usually addressed results over causes is not enough in this changing pattern. The increasing understanding that new crisis requires new solutions, has made calls for a new approach in crisis management. United Nations as being the most important tool of maintaining world’s peace is undergoing a transformation in peacekeeping organization.
This paper addresses UN seeking for new strategies to answer these changed crisis and conflicts. The most painful these crisis has struck a Third world countries and in particular Congo Democratic republic and Sudan. Because of this, the main accent of this paper’s analysis is about UN dealings with sociopolitical crisis in these two regions. | en_US |
