Migrācija starp Itāliju un Peru un tās izraisītas sociālās pārmaiņas: transnacionāls skatījums uz pilsonību un sociālajām tiesībām

Abstract

The present study investigates the social effects of migration by looking at Peruvian migrants’ survival strategies in a transnational perspective. Drawing on theories of social remittances and of social capital, the research proposes a notion of substantial social citizenship which is constructed by migrants from below, through transnational family- or community-based welfare arrangements, and which reacts to the shortcomings of formal national citizenship regimes. The work draws upon a multi-sited ethnography conducted in Peru and in Italy, which includes semi-structured interviews as well as participant observation. Findings, on the one side, expose the potential empowering role of family-based welfare safety nets, both in the receiving and the sending contexts, in modifying long-term family’s social and economic opportunities and in redefining gender roles among its members. On the other, they also seem to reveal the shortcomings of community-based welfare strategies, which usually rely on weaker solidarity obligations and perpetuate existing social hierarchies.

Maģistra darbā tiek pētītas migrācijas sociālās sekas transnacionālā perspektīvā, analizējot imigrantu no Peru izdzīvošanas stratēģijas Itālijā. Balstoties uz “sociālo pārvedumu” un sociālā kapitāla teorijām, pētījumā tiek attīstīta fundamentālās sociālās pilsonības koncepcija. Šādu pilsonības formu imigranti veido “no apakšas”, izmantojot transnacionālās uz ģimenēm vai kopienām balstītas labklājības struktūras, un šādā veidā reaģējot uz formālās nacionālās pilsonības režīmu ierobežojumiem. Darbā tika izmantota etnogrāfija Limā, Peru un Milānā, Itālijā, kas ietvēra daļējistrukturēto interviju un novērojuma metodes. Pētījumā ir atklāta nozīmīga uz ģimenēm balstīto labklājības tīklu loma transnacionālā kontekstā, kas ietekmē ģimeņu ilgtermiņa sociālās un ekonomiskās iespējas, kā arī dzimuma attiecības. No otras puses, pētījums parāda uz kopienām balstīto labklājības stratēģiju trūkumus, kas parasti paredz vājākas saistības un atražo esošās sociālās hierarhijas.