Pārejas taisnīgums Latvijā no neatkarības atgūšanas līdz mūsdienām

Abstract

Šis darbs ir veltīts pārejas taisnīguma (transitional justice) tēmai. Pārejas taisnīgums ir procedūru kopums, ko uzņemas jaunā režīma dalībnieki attiecībā pret vecā, nomainītā režīma dalībniekiem. Parasti tās ir sankcijas, dažādi soda mēri, aizliegumi un ierobežojumi. Parasti ja jaunā, visbiežāk demokrātiskā režīma dalībnieki izlemj, ka bijušā autoritārā vai totalitārā vara bijusi noziedzīga dažādos izpausmēs, tā uzņemas sodīt vecā režīma dalībniekus. Šī darba ietvaros ir pētīts neatkarīgās Latvijas pārejas taisnīgums. Darba mērķos bija noskaidrot, kādi pārejas taisnīguma procesi bija raksturīgi Latvijas pārejas ietvaros, kā tika sodītas bijušās PSRS amatpersonas, ar kādām procedurālajām un juridiskām problēmām saskārās Latvijas jaunā valdība, kādas pārejas taisnīguma metodes bija likumīgi apšaubāmas, kāds raksturs bija pārejas taisnīgumam utt.

This survey is dedicated to the transitional justice theme in Latvia. Transitional justice is a complex of procedures, which is undertaken by members of new political regime against members of old, not long ago changed regime. Most commonly these are sanctions, different adjudications, restrictions and bans. Usually, if new, likely democratic, regime members decide, that previous authoritarian or totalitarian power was criminal in different ways, it undertakes to punish members of previous regime. The framework of this work was to analyze transitional justice processes in independent Latvian state. The aims of this survey were to study out, which nature of transitional justice is related to Latvia – how were punished formed USSR officials, which procedural and juridical problems faced Latvian new government, which transitional justice methods were controversial, what was the nature of transitional justice in general and so on.