Ārpolitikas veidošana Latvijā: kontinuitātes problēma

Abstract

Arvien pieaugošajā pasaules globalizācijā un integrācijā katras valsts un sabiedrības attīstība un labklājība ir tieši atkarīgas no valstu spējas efektīvi darboties starptautiskajā laukā. Mūsdienu starptautiskajā sistēmā ārpolitikas veidošanas process kļūst arvien komplicētāks un sarežģītāks, parādās arvien jauni veidošanas procesu ietekmējošie faktori, arvien jauni nosacījumi, kas jāņem vērā atbildīgajām institūcijām un amatpersonām. Tādēļ ir būtiski izvērtēt šos faktorus, ārpolitikas veidošanas procesu, lai varētu to pilnveidot un padarīt efektīvāku. Līdz ar to, bakalaura darbā „Ārpolitikas veidošana Latvijā: kontinuitātes problēma” tiek apskatīts process, kā tiek veidota Latvijas ārpolitika, pamatā vērtējot pēc tā, kā ir realizēti ārpolitikas pamatnostādņu dokumentos nospraustie mērķi, bez tam arī institūcijas, kas to veido, īpašu uzmanību pievēršot procesa izmaiņām pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO. Bakalaura darba sākumā tiek izvirzīta hipotēze: Līdz šim kontinuitāti Latvijas ārpolitikā sekmēja Ārlietu ministrija kā galvenā ārpolitiku veidojošā institūcija, taču līdz ar iestāšanos ES un NATO, tās stratēģiskā nozīme ir mazinājusies, kas, iztrūkstot nacionālo interešu skaidram nedefinējumam un ilgstošai demokrātijai, var traucēt pēctecīgas politikas veidošanai. Lai pierādītu hipotēzi, darba pirmajā, teorētiskajā daļā tiek apskatīta ārpolitikas būtība, iekšējie un ārējie ārpolitiku ietekmējošie faktori, ārpolitikas izpratnes maiņa laika gaitā teorētiķu vidū. Savukārt, lai izvērtētu ārpolitiku veidojošo institūciju lomu Latvijā un it īpaši to, kā ir mainījusies Ārlietu ministrijas lomu, darba otrajā nodaļā tiek apskatītas šo institūciju funkcijas, spējas ietekmēt procesus, kā arī vai ir mainījusies, ja ir, to nozīme mainoties starptautiskajai situācijai. Pēc tam tiek apskatīti oficiālajos dokumentos nospraustie ārpolitikas mērķi, veicot to izvērtējumu, kā arī to, kādi faktori ir ietekmējuši tieši šādu mērķu izvirzīšanu, un izmaiņas laika gaitā. Pēdējā, ceturtajā nodaļā tiek veikts ārpolitikas izvērtējums sākot jau ar brīvvalsts laiku, izanalizējot cik konsekventi un mērķtiecīgi ir realizēti nospraustie mērķi, kas ir traucējis un kas palīdzējis veidot pēctecīgu ārpolitiku. Līdz ar to darba gaitā realizējot galveno tā mērķi- izvērtēt starptautiskās vides maiņas ietekmi uz ārpolitikas veidošanas procesu, valsts institūciju nozīmes izmaiņām, kā arī uz pēctecīgas ārpolitikas veidošanu. Darba galvenais secinājums ir, ka Ārlietu ministrijas nozīme pēc iestāšanās starptautiskajās institūcijās ir mazinājusies. LR Ārlietu ministrijai joprojām ir ļoti būtiska, ja ne pati būtiskākā loma no 3 Latvijas ārpolitiku veidojošām institūcijām, tomēr tā ne vienmēr ir autonomi, neatkarīgi pieņēmusi konkrētu savu nostāju dažādos jautājumos, bet gan pēc iestāšanās ES un NATO, nogaidījusi uz citu sabiedroto valstu vairākuma viedokli, un tikai pēc tam paudusi „savu” viedokli. Latvija ir kļuvusi vairāk par reaģējošu un notikumiem valsti, nevis tos veidojošu. Institūcijas ne vienmēr paudušas vienotu viedokli. Tas, kā arī skaidri paustu, konkrētu nacionālo interešu definējuma trūkums kavē veidot pēctecīgu ārpolitiku.

In the increasing world’s globalization and integration the development and welfare of each country and society are depending directly on the ability of countries to act effectively in the international area. Today at the international system the process of formation of the foreign policy becomes more complicated and difficult, the new prepossessing factors, new conditions of formation processes, which must be taken into account by institutions and officials. That is why it is important to assess these factors, the process of formation of foreign policy, to be able to improve and make it more effective. Wherewithal in the bachelor’s work „The formation of foreign policy in Latvia: problem of continuity” the process of formation of foreign policy in Latvia is viewed, estimating the realization of targets, set at the documents of main conditions of foreign policy, besides the institutions, forming it, are paying special attention to changes of process after the accession of Latvia to the EU and NATO. At the beginning of bachelor’s work the following hypotheses is advanced: Until now the continuity at the foreign policy of Latvia was conduced by Foreign Office as the main institution, which forms the foreign policy, however after the accession to the EU and NATO its strategic meaning has decreased, which in case of lack of clear definition of national interests and lasting democracy can interrupt the formation of successive policy. In order to verify the hypotheses, at the first (theoretical) part of work there is observed the meaning of foreign policy, inner and outer factors, which prepossess the foreign policy, the change of the meaning of foreign policy among the theoreticians. In order to assess the role of institutions, forming foreign policy in Latvia and especially, how the role of Foreign Office has changed. At the second part the functions, the processes of these institutions, their ability to influence are observed as well as if their meaning has changed in changing international situation. After that the targets of foreign policy, set at the official documents, accomplishing their assessment as well as determining the factors, which influenced setting the targets just like this and changes in the course of time. At the last, fourth, part the assessment of foreign policy from the time of first republic is performed, analyzing, how consequently and purposefully the set targets are realized, what has interrupted and what has helped in the formation of successive policy. Wherewith its main target is realized – to assess the influence of international environmental changes on the process of formation of foreign policy, the changes of meaning of state institutions as well as the formation of successive foreign policy is pored. The work’s main conclusion is that the part of Foreign Office after the accession to the international institutions has decreased. Foreign Office of Republic of Latvia still has very important, unless the most important role of 3 institutions, which forms the foreign policy of Latvia however it has not always formulated a concrete position at the various matters autonomously, independently, but after the accession to the EU and NATO that has temporized for the opinion of majority of other allied countries and only after that has expressed “its own” opinion. Latvia has become the state, which reacts on the events more, than country, which forms them. Institutions not always have expressed the common opinion. This, as well as the lack of clear and concrete definition of national interests, interrupts the formation of successive foreign policy.