Valdību stabilitāte Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas
Author
Miks, Toms
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Runcis, Andris
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Darba pirmā, teorētiskā daĜa ir atvēlētā valdības stabilitātes jēdziena izskaidrošanai,
noskaidrojot un precizējot kā politikas zinātnē tiek definēts un saprasts jēdziens „valdības
stabilitāte”, kā arī aplūkojot minētā koncepta saistību ar citiem politiskajiem un
sabiedriskajiem procesiem.
Darba otrajā, empīriskajā daĜā atspoguĜota hipotēžu sistemātiska pārbaudīšana balstīta
kvantitatīvajās metodēs, par izejas datiem izmantojot publisko informāciju par Saeimas
un Ministru kabineta darbu, struktūru un dalībniekiem.
Darbā secināts, ka korelācija starp valdību darbības ilgumu un „efektīvā” partiju skaita
indeksu novērojama 5., 6. un 8. Saeimas gadījumos, taču ne 7. Saeimā, tādējādi
„efektīvais” partiju skaits Latvijas gadījumā nav uzskatāms par to politiskās sistēmas
pazīmi, kas Ĝautu izskaidrot atšėirīgos valdību darbības ilgumus. Vidējais valdību
darbības ilgums mazākuma valdībām bija mazāks nekā vairākuma valdībām, tomēr divas
mazākuma valdības (Birkava un GaiĜa valdības 5. Saeimā) uz pārējo, tai skaitā atsevišėu
vairākuma valdību, fona izcēlās ar samērā ilgu darbības laiku. Lielākais vidējais darbības
ilgums bija liekā vairākuma koalīcijām, ievērojami apsteidzot minimālās uzvarošās
koalīcijas, kuras, jāpiebilst, vidēji darbojās pat īsāku laiku par mazākuma valdībām.
SaskaĦā ar iegūtajiem rezultātiem, valdības ar dominējošo spēlētāju sastāvā darbojās
gandrīz 2 reizes ilgāk par tām, kurās dominējošais spēlētājs nepiedalījās. The first, theoretical part of the work is devoted to explaining the notion of government
stability, clarifying and specifying the definition of governmental stability in political science,
as well as examining the link of the notion with other political and social processes.
The second, empirical part of the work displays systematic examination of the theses that is
based on quantitative methods, using public information on the work, structure and members of
the Parliament (Saeima) and the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia as data output.
The conclusion of the work stipulates that the correlation between the longitude of functioning
of the government and the effective party number index has been observed during the 5th, 6th
and 8th Saeima, but not during the 7th, thus showing that the effective number of parties in
Latvia is not an indicator of a political system that would allow to explain the diverse periods
of functioning of the government. The average duration of minority governments is less than
the same of majority government; still two of the minority governments (lead by V.Birkavs and
M.Gailis during 5th Saeima) stand out against the other governments, in fact against some of
the majority governments, with a quite long duration. The longest average duration was during
surplus majority, immensely overtaking minimal winning coalitions that on average lasted a
shorter time than the minority governments. According to the results, the governments with a
dominating actor in it functioned 2 as long as those without the actor.