Show simple item record

dc.contributor.advisorFortiņš, Egīlsen_US
dc.contributor.authorToprak, Enginen_US
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāteen_US
dc.date.accessioned2015-03-24T07:35:14Z
dc.date.available2015-03-24T07:35:14Z
dc.date.issued2010en_US
dc.identifier.other14641en_US
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/19168
dc.description.abstractTurcija kļuva par ES kandidātvalsti pēc Helsinku samita, kas notika 1999. gada decembrī. Pēc tam, 2005. gada oktobrī, tika uzsāktas iestāšanās sarunas un Turcijas pārbaude ES likumdošanai (tā sauktais pārbaudes process). 2008. gada 18. februārī Eiropas Savienības Padome pieņēma pārskatīto Pievienošanās Partnerību ar Turciju. Turcijai kā kandidātvalstij ir gara pievienošanās vēsture saistībā ar integrāciju Eiropā. Pirmais solis Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEK) un Turcijas attiecībās bija līgums, kas tika parakstīts 1963. gadā un kura nosaukums ir Līgums par Turcijas Republikas un Eiropas Ekonomiskās Kopienas asociāciju jeb Ankaras līgums. Vēlāk Ankaras līgums tika papildināts ar līguma papildprotokolu, kas tika parakstīts 1970. gada novembrī. Ne tikai Turcijas pievienošanās process, bet arī attiecības starp Turciju un Eiropas Savienību var tikt definēts kā svarīgs un sarežģīts process. Kopš Ankaras līguma ir bijušas vairākas izmaiņas no abām pusēm, taču abas puses nav vēlējušās izbeigt šo pievienošanās procesu. Pēc Luksemburgas samita, 1997. gada decembrī, Turcija paziņoja, ka politiskais dialogs ar Eiropas Savienību tika apturēts, jo Turcijas vārds nebija starp kandidātvalstīm. Tad Helsinku samitā 1999. gada decembrī Eiropas Savienības Padome pasludināja Turciju par kandidātvalsti un Eiropas Komisijai lika izstrādāt pirmspievienošanās stratēģiju un Pievienošanās Partnerību. Tas ir fakts, ka Eiropas Savienības paplašināšanās procesā Turcijai ir ļoti interesanta loma un tai vajag pievērst papildus uzmanību attiecībā uz tās teorētisko un politikas veidošanas ietekmi. Šis fakts kļuva arvien izteiktāks kopš pievienošanās sarunu sākuma ar Turciju 2005. gada 3. oktobrī. Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai vajadzētu izvērtēt plašākā saistībā ar ES paplašināšanos. Svarīgi ir ņemt vērā, ka Turcijas spējas pieņemt ES standartus ir tikai viens aspekts, kur citiem ES īpašajiem faktoriem ir vienlīdz svarīga loma. Šī pētnieciskā darba mērķis ir analizēt vienu no galvenajām problēmām – Kipras jautājums starp Eiropas Savienību un Turciju un šīs problēmas ietekme uz Turcijas pievienošanās procesu. Lai sniegtu skaidru problēmas izklāstu, tiks dots īss ieskats salas vēsturē, taču vairāk uzsvars tiks likts uz esošo problēmu un uz Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvu, lai atrisinātu šo problēmu. Kipras jautājumu vai salas apvienošanu vajadzētu aplūkot un analizēt atsevišķi no Turcijas iespējamās pievienošanās ES. Taču tā kā Turcija izmanto Kipras jautājumu kā garantiju sev sarunu procesā, rodas iespaids, ka šī problēma nevar tikt atrisināta bez Turcijas un Grieķijas piedalīšanās. Tādēļ tas tiks apspriests kā būtisks posms pievienošanās sarunās starp Eiropas Savienību un Turciju. ES kandidātvalstij ir jāatbilst Eiropas Savienības kritērijiem – Kopenhāgenas kritērijiem. Ar Turcijas atzīšanu par kandidātvalsti Helsinkos Eiropas Savienības Padomes sanāksmē 1999. gadā tika uzsāktas Turcijas – Eiropas Savienības attiecības ar perspektīvu tās dalībai ES. Pievienošanās Partnerība ir svarīgs Eiropas Komisijas dokuments Turcijai, kas ir izveidots saskaņā ar paplašināšanās politiku un kas ir sagatavots saskaņā ar Turcijas spēju izpildīt tā sauktos Kopenhāgenas politiskos kritērijus. Dokumentu veido īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, kas Turcijai ir jāizpilda, lai tā atbilstu Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem. Lai arī ES simboliski uzsāka sarunas ar Turciju par tās dalību ES 2005. gada oktobrī, tomēr Ankarai joprojām ir vairāki šķēršļi, lai pievienotos ES.en_US
dc.description.abstractTurkey is a candidate country for EU membership after the Helsinki submits held on December 1999. Following that the accession negotiations started in October 2005 with the analytical examination of the EU legislation (the so-called screening process). On 18 February 2008 the European Council adopted a revised Accession Partnership with Turkey. However Turkey as a candidate country has had a long history of accession with the project of European integration. First milestones between the European Economic Community (EEC) and Turkey was an agreement signed in 1963, so called Ankara Association Agreement for the progressive establishment of a customs union. Later on the Ankara Agreement was complemented by an Additional Protocol, which had been signed in November 1970. Not only the Turkey’s accession process, but also the relationship between Turkey and the European Union can be defined as an important and difficult process. Since the Ankara Agreement, there have been several changes in expectations of both sides, but both sites do not wanted to end this process. After the Luxembourg Summit of December 1997, Turkey announced that it halted the political dialogue with the Union since its name was not among the candidate countries. After that, at the Helsinki Summit of December 1999, the European Council declared Turkey as a candidate state and asked the Commission to prepare a Pre-Accession Strategy and an Accession Partnership for Turkey. It is a fact that in the enlargement process of the European Union, Turkey plays a very interesting role and deserves analytical attention in terms of its theoretical and policy making implications. This fact has become to be more pronounced since the start of accession talks with Turkey on 3 October 2005. The accession of Turkey to the Union should be evaluated within the larger framework of EU enlargement. This should be highly considered that Turkey’s ability to adopt the EU standards is only one aspect of the whole picture with the EU specific factors playing an equally important role. The purpose of this paper is to analyze one of the main problems, the Cyprus problem between European Union and Turkey and its reflection to the accession process of Turkey. In order to the clear definition of the problem there will be given a short historical background of the island, but will mainly focus on to existing problem and United Nation’s initiatives to solve the problem. As argued that the Cyprus problem or the unification of the island should be examined and discussed separately from Turkey` s possible accession. However, as Turkey uses the Cyprus problem as a guaranty for itself in negotiation process, it seems that this problem can not be solved apart from Turkey and Greece. Therefore there will be discussed it as an integral part of the accession negotiations between European Union and Turkey. The candidate country should meet European Union’s criteria’s, as called Copenhagen criteria. The recognition of Turkey as a candidate for accession at the Helsinki European Council in December 1999 marked the beginning of Turkey – EU relations with a perspective of membership. The Accession Partnership for Turkey, an important instrument of the Commission formed in line with its enlargement policy, is prepared within the framework of Turkey’s ability to fulfill the so-called Copenhagen political criteria. The document is composed of short-term, middle-term and long-term targets that Turkey has to fulfill to comply with the Copenhagen political criteria. However the EU symbolically opened membership talks with Turkey in October 2005, but a number of stumbling blocks remain on Ankara's road to EU accession.en_US
dc.language.isoN/Aen_US
dc.publisherLatvijas Universitāteen_US
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccessen_US
dc.subjectEkonomikaen_US
dc.titleKipras jautājums Turcijas – ES sarunāsen_US
dc.title.alternativeCyprus Problem in Turkish-EU Negotiationsen_US
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesisen_US


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record