Izmaiņas Latvijas ārējās tirdzniecības politikā sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā: Tirdzniecība ar rūpniecības precēm

Abstract

Darba tēma ir veltīta jautājumam par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas izmaiņām (tirdzniecībā ar rūpniecības precēm) sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Darba struktūra pamatojas uz ievadu, trīs iztirzājuma sadaļām un secinājumiem un priekšlikumiem. Pirmajā daļā ir aplūkotas ekonomiskās integrācijas un tirdzniecības režīmu teorijas. Šajā daļā ir analizēti dažādi ekonomiskās integrācijas modeļi un aplūkoti vairāki Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas etapi. Darba otrajā daļā ir analizētas Latvijas ārējās tirdzniecības politikas tiesiskā regulējuma izmaiņas. Ņemot vērā nosacījumu, ka katrai jaunai dalībvalstij, kas pievienojas Eiropas Savienībai, ir jāpārņem tās aquis communautaire, Latvijai, no vienas puses, nācās denonsēt lielāko daļu no pirmsiestāšanās periodā noslēgtajiem brīvās tirdzniecības līgumiem un tirdzniecības un sadarbības līgumiem, kas noteica vislielākās labvēlības režīmu, un no otras puses, nācās pārņemt kopējo tirdzniecības politiku reglamentējošo likumdošanu un pievienoties Eiropas Savienības noslēgtajiem līgumiem ar trešajām valstīm, kā rezultātā fundamentāli mainījās importa, eksporta un tirgus aizsardzības nosacījumi, kā arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu loks. Šī darba trešajā daļā ir analizētas Latvijas iespējas ietekmēt ārējās tirdzniecības lēmumu pieņemšanu dažādas Eiropas Savienības institūcijās un iespējas nodrošināt nacionālo interešu pienācīgu pārstāvību un atspoguļojumu Eiropas Savienības kopējās pozīcijās gan multilaterālās, gan arī bilterālās un reģionalās tirdzniecības attiecībās. Darba noslēgumā ir atrodami secinājumi un priekšlikumi.

The topic of this paper is “Changes in Latvia’s external trade policy resulting from accession to the European Union: trade in industrial goods”. The structure of the paper is based on introduction to the topic, three main parts, conclusions and proposals. Theoretical basis for economic integration and trade regimes is provided in the first main part of the paper. The different models of economic integration are examined and several stages of European Union economic integration are described in this part of the paper. In the second part of the paper changes in the legal framework of Latvia’s external trade policy are analysed. Due to the fact that every new Member State joining the European Union adopts its aquis communautaire, Latvia had to denounce a vast majority of its former free trade agreements and agreements on trade and cooperation providing for most favoured nation treatment, on the one hand, and it had to adopt Common Commercial policy legislation and to join agreements concluded betweens European Union and third countries, on the other hand, which resulted in fundamental changes to provisions governing imports, exports and trade defence, as well as to the scope of Latvia’s external trade partners. The third part of this paper is dedicated to analysis of Latvia’s opportunities of influence with regard to external trade related decision-making procedures in various institutions of the European Union in order to ensure that Latvia’s national interests are duly taken into account and reflected in common positions of the European Union both in multilateral and bilateral or regional trade relations. Conclusions and proposals are set out at the end of this paper.