Augsta un pieaugošā valdības parāda ietekme uz neeirozonas valstu ekonomisko izaugsmi 2000.-2010.gadā

Abstract

Bakalaura darbs ir veltīts valdības parāda ietekmei uz vienpadsmit neeirozonas valstu ekonomisko izaugsmi laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam. Par darba mērķi tika izvēlēts raksturot šo ietekmi un noteikt vai un pie kāda valdības parāda līmeņa novērojams negatīvs efekts uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Darba gaitā konstatēts, ka par šādu pagrieziena punktu var uzskatīt valdības parāda apjomu 51% līmenī no IKP, kas ir tuvs, bet zemāks par Māastrihtas kritērijos noteikto līmeni. Valdībām jāpievērš uzmanība parāda samazināšanas iespējām, lai ilglaicīgi uzturētu ekonomisko izaugsmi augstā līmenī. Neeirozonas valstīm jāveic strukturālās reformas, lai mazinātu izdevumus, saistītus ar neefektīva birokrātiskā aparāta uzturēšanu, kā arī ir jāmazina budžeta deficīts un jāpārfinansē valdības parāds. Atslēgvārdi: Valdības parāds, ekonomiskā izaugsme, fiskālā politika, paneļa datu analīze

The bachelor thesis investigates the impact of government debt on per-capita GDP growth in eleven euro area countries over a period 2000 – 2010. The main aim is to describe the influence of high and growing government debt on economic growth and find a turning point, beyond which the government debt/GDP ratio leaves negative effect on long-term growth. During the research it was found that the turning point is 51%, which is lower than in Maastricht critera suggested. The governments need to pay extra attention to debt reduction in order to support long-term economic growth prospects. The government’s structural changes are strongly recommended in order to reduce costs of inefficient bureaucratic apparatus. Moreover, countries need to reduce the budget deficit and overfinance its debt. Keywords: Public debt, economic growth, fiscal policy, panel data analysis