Ātrgaitas dzelzceļa perspektīvā attīstība Latvijā
Author
Krustiņa, Dina
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Vircavs, Inguss
Date
2007Metadata
Show full item recordAbstract
Latvijas ilgstošā okupācija ir atstājusi paliekošas sekas sociālajā struktūrā, valsts saimniecības un ekonomikas attīstībā, arī transporta nozarē. Pēc 2. Pasaules kara Latvijā tika izbūvēti dzelzceļa sliežu ceļi, kas atbilda Padomju Savienības standarta sliežu platumam, taču nebija savienojami ar Eiropas standarta sliežu ceļiem. Līdz ar to, Latvija nevarēja iekļauties kopējā Eiropas vienotā transporta sistēmā.
Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts pirmo reizi Baltijas jūras reģiona kartogrāfiskajā materiālā parādījās 20. gs. 90.- to gadu sākumā. Projekts aktualizējās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) 2004. gadā, kad Latvijas transporta sistēma kļuva par ES transporta sistēmas sastāvdaļu. Pašreizējais Rail Baltica projekts paredz jaunas, modernas dzelzceļa līnijas izbūvi maršrutā Tallina – Varšava, tālāk dzelzceļa tīkls sazarotos uz citām Eiropas valstīm. Dzelzceļš būtu piemērots gan starptautiskiem pasažieru, gan kravas pārvadājumiem.
Bakalaura darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta Latvijas dzelzceļa attīstības gaita no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, tiek veikta pašreizējo pasažieru pārvadājumu un plūsmu analīze. Otrajā nodaļā tiek apskatīta līdzšinējā Eiropas valstu pieredze un prakse transporta nozarē, aplūkotas mūsdienu tendences un dažādu satiksmes veidu turpmākā attīstība. Savukārt trešajā nodaļā tiek analizēts Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts Latvijā, kā arī skatīts kontekstā ar citām projektā iesaistītajām dalībvalstīm.
Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir saistīts ar faktu, ka lielu transporta infrastruktūras projektu veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams valstiska līmeņa atbalsts. Lai arī ES ir izvirzījusi Rail Baltica projektu kā vienu no prioritāri attīstāmajiem infrastruktūras projektiem, Latvijā tam ir vājš politiskais atbalsts.
Bakalaura darbs paredzēja potenciālo Rail Baltica maršrutu analīzi, kuras rezultātā autore izvēlējās, pēc savām domām, optimālāko maršrutu, pamatojoties uz objektīviem, pētījuma gaitā veiktiem atklājumiem. Šajā gadījumā, pēc autores domām, tas ir maršruts Via Pērnava (skat. 5. Pielikumu), kas atbilst ātrgaitas dzelzceļa galvenajam mērķim – pēc iespējas saīsināt brauciena ilgumu.
Pētījuma izstrādes gaitā tika veikta potenciālo Latvijas un ārvalstu ātrgaitas dzelzceļa pasažieru aptauja. Respondenti atbalstīja ātrgaitas dzelzceļa projekta attīstību, kā galvenās priekšrocības, salīdzinot ar citiem transporta līdzekļiem, minot drošības un ekoloģijas aspektus. Bez tam, uzsvars tika likts uz ātrgaitas dzelzceļa izmantošanu pie noteikuma, ka tas ir pēc iespējas ātrāks un sastāda izmaksas, kas nepārsniedz aviotransporta cenas.
Atbalstu Rail Baltica projektam izteica arī dažādu saistītu nozaru – tūrisma, reģionālās attīstības, teritorijas plānošanas, uzņēmējdarbības – speciālisti, kuri norādīja uz iespēju iekļauties Eiropas vienotā transporta tīklā.
Pētījuma atslēgvārdi: ātrgaitas dzelzceļš, dzelzceļa transports, Rail Baltica, starptautiskie pārvadājumi. The prolonged occupation of Latvia has left permanent marks in the social structure, in the development of the state economy and also in the sphere of transportation. According to the standards of the Soviet Union, railroad tracks laid in Latvia after the Second World War were different than those in the rest part of Europe. Consequently, Latvia could not participate in the unified European transport system.
Rail Baltica high-speed railway project first appeared on the map of the region of the Baltic sea in the beginning of the 1990s. The project became an issue after Latvia joined the Europe Union (in future – EU) in 2004 and Latvia’s system of transportation became a part of the EU transportation system. The instant Rail Baltica project intends development of a new up-to-date railway route from Tallin to Warsaw, branching further to other European countries. The railway would suit both international passenger and cargo transportation.
Bachelor thesis consists of three parts. The first part describes the development of railway in Latvia from its beginnings up to this day and provides analysis of the current passenger traffic and its flow. The second part looks at the previous experience and practice of other European countries in the field of transportation, it also inspects current tendencies and future development of different kinds of transportation. The third part analyses the Rail Baltica high-speed railway project in Latvia in relation to other countries involved in the project.
One of the most essential conclusions is related to the fact that support of a national level is needed for the development of major infrastructure projects. Even though EU has nominated Rail Baltica project as one of its priorities in infrastructure development, it still has a very little political support in Latvia.
Bachelor thesis provided analysis of potential Rail Baltica routes which resulted in the most optimal route option. It was based on several objective findings made during the research. Author suppose this is Via Parnu route (view Annex 5) which conform with high – speed railway main purpose – the fastest possible journey.
There was a questionnaire made during research. The potential Latvian and foreign high – speed railway passengers were questioned. Respondents supported high – speed railway project mentioned safety and ecology as the main advantage comparing with other transportation. They accented that high – speed railway should be as fast as possible and maximum traveling costs should be lower than flight costs are.
Specialists of different sectors – tourism, regional developing, spatial planning, business activities - support Rail Baltica project as well. They suppose that project will give opportunity participate in the unified European transport system.
Research keywords: high-speed railway, railway transport, Rail Baltica, international transportation.