Kompānijas 'Microsoft' tēlveides lingvistiskie aspekti

Abstract

Dotajā dokumentā tiek aplūkoti lingvistiskie valodas aspekti uzņēmuma Microsoft tēla veidošanā, galvenokārt, koncentrējoties uz diskusiju par retoriskajiem teksta etapiem (moves) no soļiem (steps), kuri nodrošina komunikatīvo mēŗķu efektivitāti preses relīzēs. Pirmā nodaļa koncentrējas uz žanra aktualitāti, žanra analīzes teoriju, mijiedarbību starp jēdzieniem ‘žanrs’, ‘reģistrs’ un ‘teksta veids’, kā arī šajā nodaļā autors apskata žanru taksonomiju un atšķirības starp „no augšas – uz leju” un „no lejas-uz augšu” pieejām attiecībā uz etapu (moves) analīzi. Otrajā nodaļā autors apspriež korporatīvās preses relīzes jēdzienu un tās komunikatīvo mērķi, kā arī tiek salīdzinātas plaši pazīstamu un atzītu autoru un zinātnieku Dž. Sveilza (Swales), V.H. Bhatia (Bhatia) un Katenacio (Catenaccio) teorijas un piedāvātie analīzes modeļi. Praktiskā daļa ietver krājuma analīzi, kas sastāv no piecām preses relīzēm, kuras tika publicējis uzņēmums Microsoft. Būtībā, analizētajām preses relīzēm ir vienāds komunikatīvais mērķis. Retorisko etapu (moves) analīze liecina par to, ka visi septiņi etapi ir atrodami piecās korporatīvajās preses relīzēs, un tie var būt izvietoti rekursīvi. Taču, kas attiecas uz soļiem (steps) ne vienmēr tie ir klātesoši, jo preses relīzes satur dažāda rakstura tēmas. Atslēgas vārdi: žanra analīze, preses relīze, komunikatīvais mērķis, žanrs

This paper discusses the linguistic aspects of the company Microsoft image making, mainly concentrating on the discussion of rhetorical moves and steps that ensure communicative efficiency of the press releases. The first chapter concentrates on the topicality of genres, theory on genre analysis, the connection between genre, register and text type, the taxonomy of genres and the differences between top-down and bottom-down approaches towards move analysis. The second chapter deals with the genre of corporate press release and its communicative purpose as well as analytically reviews the theories on genre analysis and the models for the analysis proposed by Swales, Bhatia and Catenaccio. The practical part holds the analysis of the corpus comprising five corporate press releases issued by the company Microsoft. Basically, the analysed press releases have the same communicative purpose. Rhetorical moves analysis shows that all seven moves are present in five press releases and can be organized recursively, however steps, due to the difference in topics the press release convey, are not invariably present. Key words: genre analysis, press release, communicative purpose, genre