Hemoroīdektomiju atsāpināšanas metožu vērtēšana
Author
Šumilova, Līga Tatjana
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Jezupovs, Arnolds
Date
2012Metadata
Show full item recordAbstract
Palielināti hemoroidālie mezgli ir viena no izplatītākajām proktoloģiskām saslimšanām. Hemoroidālās slimības galvenā problēma, ka nav izstrādāta pēc iespējas vienkāršāka, mazinvazīva un radikāla ārstēšanas metode, kuru varētu veiksmīgi pielietot dažādās hemoroidālās slimības stadijās, dažādu pacientu grupām, tai skaitā arī ambulatori. Klasiskā izpildījumā hemoroīdektomija ir viena no vissāpīgākajām operācijām pirmajās 24 stundās, tāpēc problemātiski izvēlēties atsāpināšanas metodi, kas nodrošinātu pietiekamu, vienmērīgu atsāpināšanas medikamentu koncentrāciju asinīs.
Darba mērķis: Atrast optimālāko pēcoperācijas atsāpināšanas metodi slimniekiem pēc hemoroīdektomijām Milgana – Morgana metodes.
Slimnieki un metodes: Prospektīvajā pētījumā iekļauti divdesmit slimnieki, kuriem veikta hemoroīdektomija pēc Milgana - Morgana metodes. Pamatojoties uz atsāpināšanas metodi pirmajās 24 stundās, slimnieki sadalīti divās grupās: pirmās grupa slimniekiem veikta nepārtraukta epidurālā atsāpināšana ar narkotisko zāļvielu Fentanilu un lokālo zāļvielu Bipivakaīns, kur abi preparāti atšķaidīti ar fizioloģisko šķidrumu. Otrās grupas slimniekiem veikta nepārtraukta intravenozā atsāpināšana ar narkotisko zāļvielu Fentanilu, kas atšķaidīts ar fizioloģisko šķidrumu.
Rezultāti: Pamatatsāpināšanas efektivitāte pirmajās 24 stundās pēc operācijas, pirmās grupas pacientiem, kuriem veikta epidurālā atsāpināšana septiņiem pacientiem tā ir pietiekama, trijiem bija nepieciešamā papildus. Otrās grupas pacientiem, kuriem veikta intravenozā atsāpināšana, pieciem pacientiem tā pietiekama, bet pieciem bija nepieciešama papildus. Pirmās grupas vienam pacientam nepietiekamas atsāpināšanas, iemesls bija neizdevās epidurālās telpas punkcija. Blaknes no pamatatsāpināšanas netika konstatētas. Visas blaknes bija tikai no papildatsāpināšanas medikamentiem. Pirmajā grupā blaknes bija vienam pacientam, bet otrajā grupā trim pacientiem. Visiem pacientiem blaknes izpaudās ar slikto dūšu un vemšanu, pacienti atzīmēja konkrētu medikamentu, Promodols. Galīgas hemoroīdektomijas atsāpināšanas izmaksas vienām pacientam pirmajā grupā ir 41 lats 96 santīmi, otrajā grupā 16 lati 20 santīmi. Statistiski ticamas atšķirības starp pacientu dzimumu, vecumu, hemoroidālo stadiju, operācijas ilgumu un hospitalizācijas ilgumu netika konstatētas.
Secinājumi: Neviena no nepārtrauktām atsāpināšanas metodēm nav absolūti efektīva, ka mono pamatatsāpināšanas metode, jo abos gadījumos pastāv papildatsāpināšanas nepieciešamības risks. Nepastāv statistiski ticamās atšķirības starp epidurālas un intravenozas atsāpināšanas efektivitātem. Epidurāla un intravenoza atsāpināšana ir droša, jo blaknes netika konstatētas. Blaknes atsāpināšanas gadījumā izraisa papildatsāpināšanas medikamenti. Epidurāla atsāpināšana ir ievērojami dārgākā nekā intravenoza atsāpināšana. Pamatojoties uz līdzīgo atsāpināšanas efektivitāti un blaknēm, bet ievērojami zemāku pašizmaksu un vienkāršāku realizāciju, nepārtraukto intravenozo atsāpināšanu var rekomendēt, ka pamatatsāpināšanas metodi hemoroīdu operācijas gadījumā. SUMMARY
The study „ Assessment of analgesic methods after hemorrhoidectomy” was developed by medical student Līga Tatjana Šumilova, foreman was Assoc. prof. Arnolds Jezupovs.
Hemorrhoidal disease is a commonly diagnosed among proctological diseases and world wide. The most common problem in treating hemorrhoidal disease is, upto present it still lacks radical treatment method. Post opeartive pain within 24 hours of opeartion is the main concern in hemorrhoidectomy because it is problematic to find the the appropriate analgesia method to maintain same analgesia medication concentration in blood.
The study aim was: to find the most optimal post opeartive analgesia method in Milligan-Morgan hemorrhoidectomy.
Patients and Methods : The prospective study consist of 20 patients who underwent Milligan-Morgan hemorrhoidectomy. Patients were divided into two groups based on method of analgesia used in first 24 hrs. In Group 1 patients underwent Epidural anesthesia with narcotic analgesic Fentanyl and local analgesic Bupivacaine which was diluted in physiologic solution.In Group 2 patients underwent intravenous anesthesia with Fentanyl diluted in physiologic solution.
Results: Most effective analgesia method within 24 hours after operation was Group 1 patients, In which epidural analgesia was sufficient for seven patients and three patients received excessive analgesia. In Group 2, In which intravenous analgesia was suffient for five patients, where as rest of the five patients received excessive analgesia. Complications was recorded in patients who received extra analgesia. No complications was recorded in patients who didnt receive extra analgesia. Only one patient had complication from Group one and three patients had complication from Group 2.In both groups complications manifested as nauses and vormitting and it was noted one concrete medication which resulted in complication was Tramadol.Net cost for hemorrhoidectomy analgesia for a single patient in Group one was 41Ls and 96 cents and in Group 2 was 16 Ls 20 cents. Patients gender, age, stage of hemorrhoid, duration of operation and duration of hospitalization was not statistically significant.
Conclusion: Both methods of analgesia in hemorrhoidectomy was not completely effective since extra analgesia had to be used. Both epidural and intravenous analgesia are safe because complication was due to extra analgesic medication. Epidural analgesia seems to be expensive than intravenous analgesic medications.