Glikoalkaloīdu noteikšana kartupeļos

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noteikt glikoalkaloīdu α – solanīna un α – hakonīna daudzumu kartupeļos. Tika izstrādāta un validēta augstefektīvās šķidrumu hromatogrāfijas (AEŠH) metode, ar kuru kartupeļu masas ekstraktos un sulā kvalitatīvi un kvantitatīvi tika noteikts α – solanīna un α – hakonīna daudzums. Glikoalkaloīdu daudzums tika noteikts dažādās Latvijā audzētās kartupeļu šķirnēs – „Adretta”, „Laura”, „Borodina”, „Mutagēns” un „Priekuļu dzeltenie”. Iegūtie dati salīdzināti ar citās valstīs veiktiem pētījumiem par glikoalkaloīdu daudzumu kartupeļos. Rezultāti liecina, ka pētījumā izmantotajās kartupeļu šķirnēs glikoalkaloīdu saturs ir ļoti zems – vidēji 1,238 mg/100g kartupeļos, kas analizēti bez mizas un 1,426 mg/100g kartupeļos ar mizu. Atslēgas vārdi: kartupeļi, α – solanīns, α – hakonīns, AEŠH

The objective of diploma work was to determine content of glycoalkaloids – α -solanine and α – chaconine – in potato. A content of glycoalkaloids in the potato extracts and juice was determined by high pressure liquid chromatography (HPLC). The content of glycoalkaloids was determined for several in Latvia cultivated varieties of potato - „Adretta”, „Laura”, „Borodina”, „Mutagēns” and „Priekuļu dzeltenie”. Findings were compared with data of the content of potato glycoalkaloids in other published literature. The results testify that content of glycoalkaloids in research used potato is very low – on average 1,238mg/100g in potato without peel and 1,426mg/100g in potato with peel. Key words: potato, α – solanine, α – chaconine, HPLC