Politiskās korupcijas atspoguļojuma ietekme uz parlamenta leģitimitāti Latvijā 8. Saeimas laikā

Abstract

Darbā "Politiskās korupcijas atspoguļojuma ietekme uz parlamenta leģitimitāti Latvijā 8. Saeimas laikā" autors sniedz savu skatījumu par medijos atspoguļoto politiskās korupcijas gadījumu ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret Saeimu un varas partijām. Demokrātiskas valsts viens no svarīgākajiem balstiem ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kas ne tikai nodrošina vēlētājam tīkamākā politiskā spēka ievēlēšanu parlamentā, bet arī kalpo par varas leģitimitātes nodrošināšanas instrumentu . Parlamenta leģitimitāte pētījumā tiek operacionalizēta kā sabiedrības uzticībā Saeimai. Turklāt kā papildu un netiešs parlamenta leģitimitātes rādītājs tiek izmantoti valdošo koalīciju veidojošo partiju popularitātes reitingi. Ar nolūku noskaidrot, vai hipotēze - Plašsaziņas līdzekļos atspoguļotiem politiskās korupcijas gadījumiem seko Saeimas un varas partiju leģitimitātes kritums, likumdevējam zaudējot sabiedrības uzticību un varas partijām pazeminoties reitingam - ir patiesa, autors par pētījuma mērķi izvirza sakritību konstatēšanu starp plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem politiskās korupcijas gadījumiem un izmaiņām sabiedrības attieksmē pret politiskajām partijām un parlamentu. Kā avots sabiedrības attieksmes noteikšanai tiek izmantoti socioloģiskie pētījumi, kas atspoguļo partiju reitingus un sabiedrības uzticību Saeimai, bet par politiskās korupcijas gadījumu informatīvo avotu autors izmanto ziņu dienestu LETA un TVNET sniegtās ziņas. Pētījuma laikā tiek konstatēts, ka politiskās korupcijas gadījumi pārliecinoši korelē ar uzticību Saeimai, bet attiecībā pret partiju reitingiem korelācijas ir nenozīmīgas. Pie tam partijas, kuru politiskās korupcijas gadījumu skaits 8.Saeimas laikā bija vislielākais, 9.Saeimas vēlēšanās iegūst lielāko mandātu skaitu. Līdz ar to autors secina, ka Latvijā politiskās partijas atbildību par iesaistīšanos korupcijā netieši pārceļ uz parlamenta kopējo atbildību, kas atspoguļojas sabiedrības uzticības kritumā, bet pašas necieš elektorālus zaudējumus. Tātad tiek apgāzta daļa no hipotēzē ietvertajām sakarībām, un arī hipotēze kopumā ir uzskatāma par apgāztu.

In this present paper "The Implications of Political Corruption on Legitimacy of Parliament during the 8th Parliament" the author presents his perspective on the impact of cases of political corruption disclosed by mass media on the attitude of society towards the Parliament and parties of power. One of the most important abutments of a democratic state is free and democratic election, which not only ensures election of the political power most preferred by the voters, but also serves as an instrument insuring the legitimateness of power . In this present study legitimateness of the Parliament is being studied as allegiance of the society to the Parliament. We have examined popularity ratings of coalition forming political parties as an additional direct and indirect indicator of legitimization of the Parliament. In order to find out if the hypothesis – Disclosure of cases of political corruption through mass media is followed by decrease of legitimateness of the Parliament and power parties, as because of this the legislator loses trust of the society and rating of power parties goes down – is true, the author has set a goal for this study to define concurrences between information about cases of political corruption delivered to public through mass media and changes in attitude of the society towards political parties and the Parliament. As a source for defining attitude of the society we have used sociological studies, which expose ratings of political parties and allegiance of the society to the Parliament. The author has gathered information on cases of political corruption presented by news agencies LETA and TVNET. This study shows that cases of political corruption correlate to society’s trust in the Parliament, but this correlation is insignificant as to ratings of political parties. Moreover, the parties, which have had the highest incidence of corruption in he 8 Parliament, at the election have received most of the mandates for 9 Parliament. Thereby the author of the present paper makes a conclusion that in Latvia responsibility of a political party for being involved in corruption is being indirectly transferred to joint responsibility of the Parliament, which causes decrease of the allegiance of society in general, but the parties do not lose their electorate. Consequently the hypothesis is to be considered disproved on the whole.