Hantingtona demokratizācijas teorija un tās piemērojamība Dienvid- un Centrālamerikā

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kā Hantingtona demokratizācijas teorija atbilst politiskajai realitātei Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs. Lai to pārbaudītu tika izvēlēta gadījuma analīzes (case study) metode un darbā tika analizētas divas iepriekš minētā reģiona valstis – Ekvadora un Panama. Konkrētās valstis tika izvēlētas, jo veicot izpēti pirms darba uzsākšanas darba autors saskārās ar avotiem, kas norādīja uz vispārēji atzītu vai iespējamu ASV institūciju organizētu valsts apvērsumu vai valsts varas maiņu šajās valstīs pēc demokrātiska līdera ievēlēšanas. Darbā izvirzītā hipotēze: Hantingtona 3 viļņu demokratizācijas teorija nepilnīgi skaidro demokratizācijas procesus Dienvid- un Centrālamerikā, jo pārāk mazu uzmanību pievērš faktoram, ka viena valsts var būtiski ietekmēt otras demokratizāciju negatīvā virzienā. Bakalaura darba teorētiskajā daļā autors sistemātiski analizē Hantingtona demokratizācijas teoriju, galvenokārt koncentrējoties uz Hantingtona izvirzītajiem pieciem 3. demokratizācijas vilni izraisošajiem faktoriem. Teorētiskajā daļā tiek sniegts gan darba autora, gan dažādu citu autoru viedoklis par šiem faktoriem, līdz ar to sniedzot kritisku Hantingtona teorijas izvērtējumu. Darba empīriskā daļa ir veltīta iepriekš minēto piecu faktoru praktiskai analīzei Ekvadorā un Panamā. Ekvadoras gadījumā tiek konstatēts, ka tās demokratizācijas process atbilst Hantingtona demokratizācijas teorijai, jo tas notiek galvenokārt pamatojoties uz politiskās leģitimitātes zudumu un valsts ekonomikas recesiju, ko izraisa naftas krīze. Panamas gadījumā darbā tiek argumentēti pierādīts, ka Torihosas režīms būtu demokratizējies, ja tas būtu bijis ilglaicīgāks, savukārt Noriegas militārās diktatūras gāšana ar militārās intervences palīdzību no ASV puses 1989. gadā tā arī nenodrošināja Panamas demokratizāciju, pretēji Hantingtona teorijā paustajam viedoklim. Hipotēze nav uzskatāma par pierādītu, jo tā apstiprinājās tikai vienā analizētajā gadījumā.

The aim of this paper is to evaluate the validity of Huntington’s Theory of Democratization in South and central-America. To verify it the case study method was used and two previously mentioned region countries – Ecuador and panama – were analyzed. These particular countries have been chosen because in the inquiry before the paper the author of this paper came upon sources that indicated overwhelmingly accepted or possible coupe d’etat or change of rulers after democratic elections took place, both probably organized by U.S. institutions. The hypothesis of this paper is: Huntington’s 3 wave theory of democratization deficiently explains the democratization process in South and Central America, because it neglect’s the possibility of one country’s ability to shift the democratization process of another country into negative direction. In the theoretical part of this paper the author systematically analyzes Huntington’s Theory of democratization, mainly concentrating the analysis to Huntington’s five processes which shape the third wave of democratization. In the theoretical part there is compared both the author’s of this paper conclusions and some other scholar conclusions about those five factors, thus providing critical evaluation of Huntington’s Theory. The empirical part of this paper is devoted to practical analysis of those five previously mentioned factors in Ecuador and Panama. In the case of Ecuador, it is concluded that its democratization process complies with Huntington’s theory because the reasons of it are the loss of political legitimacy and the recession of economy, created by the oil crisis. In the case of panama, it is proved that the Torijos regime would have become democratic in time, if it would have the time, but the overthrow of Noriega military dictatorship by USA military intervention in 1989 eventually did not brought democracy to Panama, contrary to the account of Huntington in his Democratization theory. The hypothesis is disproved because of its validity only in one case.