Rīgas pilsētvides vērtējums neseno laucinieku skatījumā

Abstract

Mana pētījuma nosaukums ir „Rīgas pilsētvides vērtējums neseno laucinieku skatījumā” Mana pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas problēmas rodas nesenajiem lauciniekiem, pārceļoties uz dzīvi Rīgas sociālajā pilsētas vidē. Darba autore pētījumā analizēja nesenā laucinieka, kurš pilsētā dzīvo tikai no trīs līdz pieciem gadiem, Rīgas sociālās pilsētvides vērtējumu. Darba autore definēja sekojošas analīzes vienības, proti, drošība jeb cilvēku savstarpējās palīdzības sniegšana pilsētā; privātā telpa jeb nesenā laucinieka spēja norobežoties no apkārtējiem pilsētā, sociālie sakari, kā arī identitāte jeb nesenā laucinieka piederības izjūta pilsētai. Darba autore veica kvalitatīvu pētījumu, kura ietvaros tika intervēti tie nesenie laucinieki, kuri Rīgā dzīvo tikai no trīs līdz pieciem gadiem. Mana pētījuma pētnieciskais jautājums bija, kā tiek veidotas un uzturētas savstarpējās attiecības starp lauciniekiem un pilsētniekiem Rīgā? Kvalitatīvā pētījuma ietvaros tika veiktas sešas padziļinātās intervijas, lai noskaidrotu, kādi faktori nosaka neseno laucinieku pilnvērtīgu iekļaušanos Rīgas pilsētā, urbānajā kopienā, īpaši akcentējot, neseno laucinieku iekļaušanos pilsētas sociālajā vidē. Darba autore pētījumā izmantoja pilsētas ekoloģijas teorijas. Nesenā laucinieka, kurš pilsētā dzīvo tikai no trīs līdz pieciem gadiem, savstarpējās attiecības ar pilsētniekiem raksturo atsvešinātība, bezpersoniskums, virspusējība, mainība, epizodiskums, kā arī aprēķins jeb izdevīguma princips. Rīgas pilsētvide ietekmē nesenā laucinieka, kurš pilsētā dzīvo tikai no trīs līdz pieciem gadiem, mijiedarbību ar pilsētniekiem, kā arī nosaka cilvēku uzvedību pilsētā. Rezultātā nesenais laucinieks tiecas norobežoties no cieša kontakta ar cilvēkiem pilsētā. Atslēgas vārdi: Adaptācija; Kopiena; Pilsētvide

The title of my study is ,,Assessment of Riga city environment in the recent rural newcomers point of view” The aim of my study was to clarify issues, which usually arise when rural newcomers move to the urban, social environment. Author of the bachelor work analyzes those rural newcomers, who have migrated to the city of Riga just three to five years ago, re-assessing social environment change of the capital. Author defines the following points of the analysis: namely, security (mutual assistance rendering practices in the city of Riga); private space (recent rural newcomer ability to shut themselves off from the surrounding social environment); the social relations as well as the identity (recent rural newcomer sense of belonging to the social and economic structure). Authorused a qualitative methodology and managed to interview those recent rural newcomers living in the capital for abovementioned period of time. The research subject of this particular study was to demonstrate, how the social relations are managed between the target research group. Within the framework of this qualitative study the author of the bachelor work managed to do six in-depth interviews in order to find out which factors determine the recent rural newcomer inclusion in the city of Riga, as well as inclusion into the urban community, with particular emphasis on the inclusion of those into the urban social environment.. Author used urban ecology theories. The mutual relations between the city dwellers and the recent rural newcomers, can be characterized as alienated, impersonalized, superficial, episodic, as well as prudent in the bad, social way. The environment of the city directly affects interaction between the newcomers, and townsmen, as well as mutual behavior of these groups, therefore. newcomers tend to shut himself off from close contact with people constantly living in the urban area. Key words: Adaptation; Community; City environment -