Cilvēktiesības Baltijas valstīs – valstu darbību, rīcību un rezultātu salīdzinājums pēdējo 20 gadu laikā (1993 - 2013)

Abstract

Pētījuma problēma-cilvēktiesību sistēmas attīstība Baltijas valstīs un etnisko minoritāšu nozīme. Pētījuma mērķi-izanalizēt informāciju par cilvēktiesībām Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, noskaidrot etnisko minoritāšu jautājuma būtību. Pētījuma uzdevumi- izpētīt pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstu veiktās rīcības cilvēktiesību jomā, izanalizēt etnisko minoritāšu aspektu. Darba teorētisko bāzi veido informācija par cilvēktiesību attīstību un cilvēktiesībām Baltijas valstīs pēc neatkarības ajaunošanas. Metodoloģija -statistisko datu pētījumu, ekspertu rakstu analīze,kvantitatīvo un kvalitatīvo datu apkopošana.Rezultāti - etnisko minoritāšu jautājums aktuālāks ir Igaunijā un Latvijā, cilvēktiesību sistēma Baltijas valstīs strauji attīstās, taču joprojām pastāv dažādi trūkumi.

Problem formulation -human rights system development in Baltic States and the importance of ethnic minorities.Research goals - analyse information on human rights in Baltic States over last 2 decades and determine the essence of ethnic minority matters. Research goals -study the actions taken by Baltic States in the field of human rights over last two decades, analyse the aspect of ethnic minorities.Theoretical basis of the paper is formed by information on human rights development and human rights in Baltic states after regaining of Independence.Methodology - statistical analysis, expert article analysis, quantitative and qualitative data summary.Results -the matter of ethnic minorities is severely important in Latvia and Estonia and while human rights develop rapidly in Baltic States, a number of drawbacks persist.