Zemnieka reprezentācija laikrakstos "Brīvā Zeme", "Jaunākās ziņas" un "Rīts" 1936. un 1939. gadā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot zemnieka reprezentāciju pirmās Latvijas Republikas laikrakstos „Brīvā Zeme”, „Jaunākās Ziņas” un „Rīts” K. Ulmaņa autoritārajā režīmā 1936. un 1939. gadā. Teorijā aplūkoti nācijas, nacionālās identitātes un nacionālisma jautājumi, reprezentācijas un ideoloģijas jēdzieni. Gūts ieskats Latvijas 20. gs. 30. gadu otrās puses vēstures kontekstā, īpaši par zemniecību. Diskursa vēsturiskās analīzes un kontentanalīzes rezultāti liecina, ka analizēto laikrakstu reprezentācijā zemnieks ir latviešu tautas pamats. Avīzēs pozitīvu zemnieka reprezentāciju sniedz galvenokārt politiķi un valdības pārstāvji. K. Ulmanis rakstos bieži reprezentēts, identificējot sevi ar zemniekiem.

ATSLĒGVĀRDI: zemnieks, nacionālā identitāte, reprezentācija, Kārlis Ulmanis, „Brīvā Zeme”, „Jaunākās Ziņas”, „Rīts”, 1936. un 1939. gads

The aim of the bachelor thesis is to find out how the daily newspapers of the Republic of Latvia in its first period of independence “Brīvā Zeme”, “Jaunākās Ziņas” and “Rīts” (year 1936 and 1939) represent a Latvian peasant. In the theoretical part there are discussed the key issues of the nation, national identity and nationalism, representation and ideology. Moreover, the insight is given into the context of Latvia’s history in the 30s of 20th century, especially in peasantry. Discourse-historical analysis and content analysis show that on the representation of analysed newspapers a peasant is the base of the Latvian nation. In the newspapers the favourable representation is given mainly by politicians and government representatives. In writings K. Ulmanis is often represented as the one who identifies himself as a peasant.

KEYWORDS: peasant, national identity, representation, Kārlis Ulmanis, „Brīvā Zeme”, „Jaunākās Ziņas”, „Rīts”, year 1936 and 1939