Padomju sievietes privātās un publiskās dzīves diskurss izdevumā "Kalendārs sievietēm" (1964─1982)

Abstract

Bakalaura darbā “Padomju sievietes privātās un publiskās dzīves diskurss izdevumā “Kalendārs sievietēm” (1964–1982)” autore centusies izpētīt, kādas lomas Brežņeva laikā vajadzēja pildīt padomju sievietei un kādām tēmām vajadzēja ietilpt viņas interešu lokā kontekstā ar procesiem sabiedrībā, ekonomikā un politikā. Darba gaitā veikts empīrisks pētījums, aplūkojot deviņus žurnālus, kas iznāk ar regularitāti reizi gadā, par pētniecisko soli ņemot katru otro gadu periodā no 1964. līdz 1982. gadam. Analīzei tika atlasītas visas publikācijas, tajā skaitā padomu raksti un literārie sacerējumi, izņemot dzeju, jo tā neparāda konkrētas konstrukcijas. Par pētniecības metodi izvēlēta kritiskā diskursa analīze. Teorētisko bāzi veido jaunākā literatūra par Padomju Savienības vēsturi, ekonomiku, dzimti vispār un padomju sievietes dzimtes sistēmu, kā arī avoti, kas skaidro, kas padomju mediju sistēmu un sociālās realitātes jēdzienu. “Kalendārs sievietēm” veido Padomju Latvijas sievietes privātās un publiskās dzīves diskursu, kurā viņai vajadzēja būt vienlaikus darba sievietei, mātei, sievai un mājkalpotājai. Secināts – lai gan ideoloģija atbalstīja sievietes ienākšanu publiskajā telpā, rūpējoties par emancipāciju, privātajā telpā viņai vajadzēja veikt pienākumus, kas raksturīgi patriarhālajai iekārtai. Vēlamajā sievietes interešu lokā ietilpa zinātne, māksla, politika un ekonomika. Līdzšinējie pētījumi ir parādījuši, ka prasība pēc “supersievietes” – strādājošas mātes – ir raksturīga staļinismam, tomēr arī Brežņeva laikā šīs tendences saglabājas, pievienojot izglītotas un politiski aktīvas mājkalpotājas lomu.

Atslēgas vārdi: Padomju Savienība, Brežņevs, ideoloģija, kritiskā diskursa analīze, sieviete, padomju sieviete, privātā dzīve, publiskā dzīve.

In bachelor work, named “Discourse of Soviet woman’s private and public life in edition “Kalendārs sievietēm” (1964–1982)”, there is attempt to find out what roles need woman do and what themes must be in her frame of interests context with processes in society, economics and politics in era of Brezhnev. During the work an empiric investigation has been done, exploring nine editions of “Kalendārs sievietēm”, which was publicized in regularity once a year, explorative step – every second year in period of 1964 to 1982. There are all publications except poet used for analysis. The critical discourse analysis is used as a method of exploration. Theoretical basis of the work consists of the latest literature about history and economics of Soviet Union, gender commonly and gender context with Soviet woman, as well as sources that explains arrangement of Soviet media and concept of social reality. “Kalendārs sievietēm” shapes discourse of Soviet woman’s private and public life in which she must be workwoman, mother, wife and domestic servant attendant. During the investigation has been ascertained that ideology uphold woman’s incoming into public space taking care of emancipation but she need to do her duties what is characteristic for patriarchate attendant. There were science, art, politics and economics in acceptable frame of interests. The investigations before mine are reflected that “superwoman” – working mother – meet the demands in the era of Stalin. This trend remains intact in the period of Brezhnev too adding the role of scholar and political domestic servant.

Key words: Soviet Union, Brezhnev, ideology, critical discourse analysis, woman, Soviet woman, private life, public life.