Latvijas valdību stabilitāte salīdzinošā perspektīvā (1993.-2006.)
Abstract
Darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv specifiskas atšķirības valdību stabilitātē Latvijā un pārējās CAE valstīs, ņemot vērā šādus faktorus: parlamenta fragmentāciju, noteikta valdību veida ilgumu, kā arī premjerministru un ministru darbošanās ilgumu.
Galarezultātā var secināt to, ka, ja ņem vērā valdību stabilitātes pamatrādītājus (valdību skaitu un ilgumu), Latvijai ir raksturīga valdību nestabilitāte, turklāt tā nav novērojama tikai pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas, bet gan visu aplūkoto laika periodu. Taču, aplūkojot CAE valstis, tai skaitā Latviju, būtiski ir ņemt vērā ne tikai valdību stabilitātes pamatrādītājus, bet arī premjerministru un ministru darbošanās ilgumu. Latvijas gadījumā valdību vidējais ilgums pagaidām nespēj pārsniegt CAE valstu vidējo rādītāju, tomēr pozitīvi vērtējams ir tas, ka premjerministri un ministri vidēji darbojas ilgāk nekā valdības, turklāt politiķi, kas darbojas valdībās ir samērā profesionāli un pieredzējuši, jo liela daļa no viņiem noteiktos ministru amatos ir bijuši vairāk kā vienu reizi. The aim of the thesis is to clarify distinctions between cabinet stability in Latvia and in other CEE countries considering into account specific factors – parliamentary fragmentation, definite cabinet type duration, as well as Prime Ministers’ and ministers’ duration.
If the key figures of cabinet stability (number and duration) are taken into account, Latvia can be characterized as a country with unstable cabinets in the researched period of time. But in CEE case it is important to study also Prime Ministers’ and ministers’ duration. The average cabinet duration in Latvia is still too low compared to CEE countries, however, the positive aspect in Latvia’s case is that Prime Ministers’ and ministers’ duration is higher than cabinet duration, furthermore the politicians who work in the cabinet are relatively professional and experienced because the main part of them have been ministers more than one time.