Ķekavas novads pēc 2009. gada vēlēšanām: problēmas un riski

Abstract

Bakalaura darbs „Ķekavas novads pēc 2009. gada vēlēšanām: problēmas un riski” aplūko jauno pašvaldību, kas tika izveidota administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Novads apvieno Daugmales un Ķekavas pagastus ar Baložu pilsētu. Pēc apvienošanas Baložu pilsētā izveidoja „atdalīšanās kustību”, kas cenšās panākt izstāšanos no Ķekavas novada. Tas nav pirmais gadījums, kad pašvaldība ir neapmierināta ar dzīvi jaunajā novadā. Pirmā no tādām pašvaldībām ir Mērsraga pagasts, kas grib izstāties no Rojas novada. Šī gada aprīlī Rojas novada dome atbalstīja Mērsraga vēlmi atdalīties, tagad galīgais lēmums jāpieņem Saeimai. Darbā tika izvirzīta hipotēze – jaunizveidotajā Ķekavas novadā pastāv būtisks konflikta risks starp Ķekavas pagastu un Baložu pilsētu, kura pamatā varētu būt resursu sadalīšanas problēma. Darba mērķis ir identificēt iemeslus konfliktam, kas norisinās Ķekavas novada pēc 2010. gada janvāra. Lai analizētu Ķekavas novadu, darbā vispirms ir piedāvāta Rojas novada situācijas aplūkošana un tās secinājumi. Situāciju, kas norisinājās Rojas novadā var izmantot kā līdzīga konflikta piemēru, kas palīdzēs sistēmātiski analizēt situāciju Ķekavas novadā. Katra pašvaldība, kas veido novadu, tika analizēta pēc attīstības indeksa, pašvaldību vēlēšanu rezultātiem un izdevumu izpildes vairāku gadu griezumā. Galvenie darba secinājumi ir šādi. Darba hipotēze netika apstiprināta, jo darba gaitā netika identificēta Baložu iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīvi Ķekavas novadā. Radās iespaids, ka Baložu pilsētas iedzīvotāji neatbalsta savu bijušo domes priekšsēdētāju. Otrkārt, darbā tika apskatīta pašvaldību sistēma Latvijā un tika secināts, ka Latvijas pašvaldības ir finansiāli vājas un tiesiski nav aizsargātas no centra lēmumiem.

Bachelor work „Ķekavas novads after the elections of 2009: problems and risks” analyses new local self-government, which was formed after the administrative teritorial reform. Novads is amalgamation of three local self-governments – Daugmales and Ķekavas pagasts and Baložu town. After the amalgamation in Baložu town was formed „separation movement”, which is aiming to quit Ķekavas novads. That is not the first event, when local self-government is not satisfied with life in new novads. The first local self-government like this was Mērsraga pagasts, which wants to quit Rojas novads. In April 2010 council of Rojas novads supported Mērsraga will to quit Rojas novads. The final decision will be pronounced by Saeima. Working hypothesis: in new amalgamaged Ķekavas novads exists the conflict risk between Ķekavas pagasts and Baložu town, the main reason for which can be the problem of resources division. The aim of the work is to identify the main causes of conflict, which is happening from January of 2010. To analyse Ķekavas novads, first will be presented Rojas novada situation and it’s conclusions. Situation that took place in Rojas novads can be used like an example of similar conflict. Each local self-government, which is united in novads was analysed through developmen index, results of local self-government elections and budget expenses. The main conclusions of the work. Working hypothesis wasn’t proved because during the work wasn’t identified dissatisfaction of Baložu town inhabitants with new life in Ķekavas novads. There is an impression that Baložu town’s inhabitants don’t want to support their ex- head of council. The second conclusion underlines the fact that local self-governments in Latvia are financially weak and judicially not protected from centre’s decisions.