Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Polijas nostājas pret ASV iebrukumu Irākā 2003.gada pavasarī

Abstract

Pēc mēnešiem ilgušām diplomātiskām cīņām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomē un ārpus tās, ASV iebruka Irākā bez ANO mandāta. Tās rīcību atbalstīja arī vairākas Eiropas Savienības valstis, taču netrūka arī pretinieku. Pētījuma ietvaros tiek apskatītas sešu Eiropas Savienības lielvalstu – Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas un Polijas nostājas pret šo jautājumu. Virkne pētnieku un žurnālistu, skaidrojot valstu reakcijas, norādīja uz sabiedriskās domas ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Lai noskaidrotu vai šāds pieņēmums atbilst patiesībai autors izvirza darba mērķi – noskaidrot sabiedriskās domas ietekmi uz ārpolitikas lēmumu pieņemšanu. Teorētiskajā daļā tiek veikta sabiedriskās domas definēšana un tās ietekemes uz ārpolitikas lēmumu pieņemšanu teorētisks novērtējums. Tāpat tiek atklāti arī faktori, kas sabiedriskās domas iedarbību ierobežo vai pastiprina. Empīriskajā daļā autors veic iepriekšminēto valstu ārpolitikas nostāju analīzi un salīdzina to ar sabiedriskās domas nostājām. Darba hipotēze: „valstis, kurās pret karu iebilda vismaz 60 procenti iedzīvotāju, ASV politiski neatbalstīs” nav viennozīmīgi novērtējuma. Sabiedriskās domas iedarbība pilnībā tiek apstiprināta tikai Vācijas un Francijas gadījumā, tādejādi, pierādot, ka tā nav universāli pielietojama. Pārējos gadījumos valstis, neskatoties uz iedzīvotāju protestiem atbalsta ASV politiski vai pat militāri. Lai arī hipotēze pētījuma gaitā negūst pilnīgu apstiprinājumu, tomēr tiek pierādīta sabiedriskās domas ietekme uz ārpolitiku. Vācijas, Francijas, Spānijas un Itālijas gadījumos sabiedriskās domas ietekmes rezultātā tika novērsta valstu militāra iesaiste iebrukumā Irākā.

After month-long diplomatic efforts in the UN Security Council and outside of it the US decided to attack Iraq without a mandate from the UN . This action was supported by some nations of the European Union but others opposed the intervention as well. This research paper will explore the position of six major EU nations towards this event- Germany, France, Great Britain , Spain, Italy, and Poland. A row of researchers as well as many journalists pointed out the influence of public opinion on the position of the various nations and ther final foreign policy decisions. In order to find out whether the assumption that public opinion influences foreign policy decisions is true or not true, the author has made it his objective to to find out whether public opinion is really decisive in the decision making of a nation. In the theoretical part it is necessary to define public opinion and how to evaluate the influences of public opinion on the decision making processes. It is necessary to show the factors that limit or enhance the efficacy of public opinion. In the empirical section the author elucidates and clarifies the foreign affairs positions of each nation and then compares this analysis to that of the prevalent public opinion in each nation. The hypothesis of this paper is that there is no simply definable result for the statement „nations in which 60% of the polpulation were against the war, will not politically support the US”. The influence of public opinion on the national policy can be seen only in the cases of Germany and France, thus proving that the public opinion theory is not universally applicable. In the cases of the rest of the nations the foreign policy positions support the American political and even military positions ignoring the public opinion despite public protests. Although the original hypothesis for this paper cannot be completely proved through the research for this paper, the importance and influence of public opinion on foreign policy can be observed. In the cases of Germany, France, Spain, and Italy public opinion prevented the intervention of these countries in the Iraq conflict.