Mazo valstu dalība aliansēs. Latvijas un Grieķijas darbība NATO ietvaros

Abstract

Bakalaura darbs „Mazo valstu dalība aliansēs. Latvijas un Grieķijas darbība NATO ietvaros” apskata tās tēmas un jautājumus, kas ir ietekmējuši Latvijas un Grieķijas motivāciju pievienoties NATO. Darba galvenais uzdevums ir rast kopsakarības apgalvojumam, ka Grieķijas un Latvijas motivācija iestāties NATO bija iespēja rast balansu apdraudējumam, kas katrai no valstīm izriet kaimiņvalstu attiecībās. Darbam ir izvirzīta hipotēze, ka „Latvijas un Grieķijas pievienošanās NATO ir uzskatāma par valstu centieniem balansēt draudus ar militāra rakstura aliansi, lai rastu risinājumu iespējamam apdraudējumam no kaimiņvalstu puses.” Darbs teorētiski aplūko alianšu veidošanās teoriju un iespējas kā valstis varētu iekļauties aliansēs. Tāpat tiek apskatīti galvenie alianšu veidošanās faktori. Empīriski darbs salīdzina šos ietekmes faktorus un to nozīmi valstu rīcībā, izvērtējot politisko situāciju katrā no valstīm.

Research „Small States in Alliances. Comparing Latvia and Greece in NATO” is dealing with issues and themes related to the motivation of Greece and Latvia to join NATO. Main framework of the research is to merge believes that motivation of both countries to join NATO has been based on awareness in neighboring relations. Thus this awareness has been solved balancing threat as a members of North-Atlantic Treaty Organization. Research is based on hypothesis that “In order to balance neighborhood threat, Latvia and Greece has joined NATO.” Theoretically research is based on alliance theory that includes issues about ways how states are joining alliances. Besides the possibilities for states to create alliances, theory includes main factors of alliance formation. Empirically research is based on evaluation of political situation in each of the countries. In order to understand connection between theory and practice, research optimizes these factors and creates overview on the issue.