CETA nolīguma ietekme uz Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās attīstības potenciālu

Abstract

Eiropas Savienības-Kanādas samita laikā 2009. gada maijā Prāgā tika publiskots paziņojums par visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pārrunu uzsākšanu- līdz šim nepieredzēti ambicioza satura brīvās tirdzniecības nolīgumu starp attīstītajām pasaules valstīm, kas paredz ne tikai pakāpenisku muitas tarifu atcelšanu preču apritei starp ES un Kanādu, bet arī nosaka ievērojamu netarifu barjeru (kā piemēram dažādu standartu un izcelsmes noteikumu) likvidēšanu. Līdz ar bilaterālo pārrunu noslēgumu 2011. gada oktobrī tiek gaidīts ka CETA vienošanās tiks ratificēta līdz 2012. gada beigām. Tā kā starp ES dalībvalstīm ir izteikti dažāds tirdzniecības apjoms ar Kanādu, šī pētījuma centrālais mērķis bija rast izpratni par CETA noteikumu ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomiskās attīstības potenciālu, itsevišķi Lielbritānijas, Vācijas un Francijas gadījumā. Pašas par sevi, šīs valstis formē ne tikai vairāk kā pusi no ES-Kanādas tirdzniecības kopapjoma, bet arī ir spējušas īstenot efektīvu savu nacionālo interešu aizstāvību ES kopējā līmenī, tiešā veidā nosakot Eiropas ekonomiskās integrācijas gaitu. Lai šo mērķi panāktu attiecīgais jautājums tika skatīts no liberālās starpvaldību teorijas perspektīvas, kas ir uzskatāma par racionālu teorētisko pieeju kas skaidri izceļ dominējošo industriālo sektoru un stipro nacionālo valdību noteicošo lomu ES-27 dienaskārtības veidošanā. Pētījumā izmantotā metodoloģiskā pieeja ir kvalitatīvā analīze. Pētījuma rezultāti parāda, ka CETA īstenošanas procesā ir skaidri redzamas analoģijas ar iepriekš pieredzēto Eiropas integrāciju, taču galvenā atšķirība ir meklējama ģeopolitiskās ideoloģijas maznozīmīgumā. Neskatoties uz formāli vienlīdzīgajiem tirdzniecības nosacījumiem ES-Kanādas bilaterālās tirdzniecības gadījumā ir grūti runāt par “vienotas” ES eksistenci, tā kā “jauno” dalībvalstu tirdzniecības kopvērtība ir ir vairāk kā septiņpadsmit reizes mazāka kā “veco” gadījumā, kā rezultātā vismaz 12 valstīm vispārējais efekts no šīs vienošanās būs maznozīmīgs. Lai arī mazāk izteiktā formā, šī situācija ir novērojama arī iekš ES-15, gandrīz 2/3 no kuras tirdzniecības kopapjoma aizņem tikai trīs valstis- Lielbritānija, Vācija un Francija. Attiecībā pret specifiskiem sektoriem kuru intereses tiek atspoguļotas CETA nosacījumos ir iespējams identificēt vācu automobiļu sektoru, franču aviācijas, naftas un pārtikas industrijas, kā arī Lielbritānijas reaktīvo dzinēju un naftas industrijas, kā arī farmaceitiskos un pakalpojumu nodrošināšanas sektorus visās šajās valstīs. Kopumā, ir iespējams secināt, ka CETA nolīgums skaidri atspoguļo sinerģiju starp Lielbritānijas, Vācijas un Francijas nacionālajām valdībām un vadošajiem komerciālajiem sektoriem. Atslēgvārdi: CETA, liberālā starpvaldību teorija, Kanāda, Eiropas Savienība, transkontinentālā tirdzniecības integrācija, bilaterālisms, eksports.

The EU-Canada summit in May 2009 signified a launch of negotiations for Comprehensive Economic and Trade Agreement- an unprecedentedly ambitious and full-fledged free trade agreement among developed countries, that determines not only gradual removal of tariff barriers, but also non-tariff barriers such as different standards and regulations dealing with the production and the nature of goods and services bilaterally traded between EU and Canada. With the conclusion of negotiations in October 2011, it is being expected that CETA will be ratified by the end of year 2012. As MS of EU have a distinctly diverse bilateral trade value with Canada, the central purpose of this study was to gain understanding on the implications that CETA ratification will bring upon the economic development potential of specific EU MS, and in particularly United Kingdom, Germany and France- countries that not only can be accounted for more than half of total EU-Canada bilateral trade, but whose interests have also left a profound impact on general nature of previous intra-European economic integration. In order to achieve it, the corresponding problematic was viewed from perspective of liberal intergovernmentalism- a rational theoretical approach that explicitly emphasizes the decisive role of dominant commercial sectors and strong national governments on the creation of EU-27 political agenda, with the methodology of the research being qualitative analysis. The results of the research show that CETA implementation holds strong similarities to the European economic integration, with the main difference being the insignificance of geopolitical ideology. Despite the presence of formally equal export regulations, in case of EU-Canada bilateral trade it is hard to talk about an existence of “single” European Union, as the value of “new” EU MS external trade with this country is more than seventeen times lower than in the case of “old” ones, and thus, for at least twelve countries of this international organization the positive effect from CETA will be close to insignificant. Although less pronounced, similar situation can also be observed in EU-15, whose trade with Canada is almost for 2/3 dominated by UK, Germany and France. Concerning specific commercial sectors whose interests are clearly reflected within CETA conditions it is possible to identify German automotive sector, French aerospace, food and oil industries, UK jet engine and oil industry, plus pharmaceutical and service provision sectors in all of these countries. It can be concluded that CETA clearly reflects the synergy between interests of leading commercial sectors and national governments of UK, Germany and France. Key words: CETA, liberal intergovernmentalism, Canada, European Union, transcontinental trade, bilateralism, European integration.