Eiropas Savienības valodu politika: angļu valodas ietekme kā pasaules "lingua franca"
Author
Ozoliņa, Diāna
Co-author
Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte
Advisor
Sloka, Biruta
Date
2012Metadata
Show full item recordAbstract
Šī maģistra darba mērķis ir izanalizēt Eiropas Savienības valodu politiku divos dažādos līmeņos: Eiropas daudzvalodība un angļu valodas kā „lingua franca” priekšrocības un draudi integrācijas procesam. Teorētiski, Eiropas Savienība ir stingri daudzvalodīga, bet praksē daudzvalodību ne vienmēr var saglabāt efektivitātes iemeslu dēļ. Atšķirības starp teoriju un praksi varētu samazināties, reducējot darba valodu skaitu, bet nacionālās valstis atsakās no visu šāda veida mēģinājumiem politisko iemeslu dēļ. Angļu valoda ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā pasaules dominējošā „lingua franca”, bet daudzi pilsoņi un Eiropas Savienības amatpersonas paliek skeptiski par šādu notikumu attīstību. Tie baidās, ka angļu valodas dominance varētu „apēnot” daudzvalodību Eiropas Savienībā. Angļu valodu kā „lingua franca varētu uzskatīt par instrumentu, kas palīdz Eiropas pilsoņiem sazināties, un nekādā gadījumā, tā nevar būt uzskatīta par draudiem Eiropas Savienības daudzvalodībai. Gadījumā, ja visas dalībvalstis ieguldītu savu pilsoņu angļu valodas apgūšanā, Eiropas Savienībai vajadzētu izmantot šo ieguldījumu un lietot kopīgu valodu kā līdzekli, kas veicinātu integrācijas procesu. Tomēr ir svarīgi, lai Eiropas Savienības bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums tiek saglabāts - katram pilsonim būtu jānovērtē sava dzimtā valoda un kultūra, vienlaikus izmantojot iespēju saskarties ar pārējiem eiropiešiem un veicināt Eiropas iedzīvotājiem „vienotību dažādībā”. Lai ietekmētu šos svarīgākos notikumus, Eiropas Savienībai būtu jācenšas iegūt kompetenci valodas politikas jomā - riskants pasākums, jo nacionālās identitātes un valodas bieži joprojām tiek uzskatītas par nedalāmām koncepcijām.
Atslēgvārdi: Eiropas Savienība, valodu politika, daudzvalodība, angļu valoda kā „lingua franca”. The present thesis aims to analyze the European Union language policy on two different levels: Europe's multilingualism and the advantages and threats of English as a lingua franca for the integration process. In theory, the European Union is strictly multilingual, but the practice cannot always be maintained due to efficiency reasons. The divergence between theory and practice could be minimized by a reduction of working languages, but nation states refuse any such attempt because of power-political reasons. English has established itself firmly as the world's leading lingua franca, but many citizens and the European Union officials remain sceptical of this development. They fear that an English dominance might “devour” multilingualism in the Union. English as lingua franca could be seen as an instrument to get European citizens in contact with each other instead of being viewed as a threat. As all member states invest in their citizens learning English, the European Union should make use of this investment and use the common language as a tool for fostering the integration process. However, it is vital that the European Union's rich and diverse cultural heritage is maintained – each citizen should value his or her mother tongue and culture, while also taking the chance to connect with fellow Europeans and contribute to the formation of a European people“ united in diversity”. In order to exert influence on these important developments, the European Union should aim to gain competence in the field of language policy – a difficult venture, as national identity and language are often still seen to be inseparable concepts.
Key words: European Union, language policy, multilingualism, English as lingua franca.