Devona Arukilas svītas smiltsieži Latvijā un to veidošanās apstākļi

Abstract

Darba mērķis ir veikt devona Arukilas svītas nogulumu sastāva, tekstūru un to orientācijas pētījumus Zviedru lejas un Puiškalna atsegumos, lai noskaidrotu šo nogulumu veidošanās apstākļus Šajā darbā likts uzsvars uz jaunajiem pētījumiem Puiškalna atsegumos pie Kaļķupītes, kā arī salīdzinājumu ar Slīteres Zilo kalnu Zviedru lejas atsegumiem. Secināts, ka pētījuma reģiona tagadējā teritorijā Arukilas laikposmā paleostraumes ir plūdušas D, DA virzienā. Šai svītai ir raksturīgi zemūdens grēdu, sēkļu un gludas gultnes apstākļos veidojušies smilšainie nogulumi un mierīgos apstākļos veidojušies mālaini aleirītiskie nogulumi. Tagadējā Ziemeļkurzemes teritorijā Arukilas laikposmā ir bijusi liela straumju aktivitāte. Aprēķināts, ka devona baseina dziļums Arukilas laikposmā ir mainījies no dažiem metriem līdz aptuveni 26 m.

This study is focused on composition, structures and their orientation in the deposits of the ArukŅla Formation in Zviedri valley and Puiškalns outcrops, to establish origin of these deposits. Accent of this work is on new studies in Puiškalns outcrop, close to the river Kaļķupīte, and also comparison with data from the Zviedri valley outcrops. It is concluded that at present study area palaeostreams of the ArukŅla time flowed to S and SE directions. Sandy deposits of this formation typically have formed in subaqueous dunes, bars and at plain bed environment, but clayey and silty deposits in calm environment. There was high palaeostream activity in present area of North Kurzeme during the ArukŅla time. It is calculated that the Devonian basin depth changed from some meters to almost 26 m.