Piņķu ciema veidošanās un apbūves attīstības apstākļi

Abstract

Bakalaura darbā tiek apskatīta Piņķu ciema kā apdzīvotas vietas veidošana no tā pirmsākumiem 19. gs līdz mūsdienām. Tiek raksturota ciema attīstības gaita kā arī apdzīvojuma telpiskās struktūras veidošana un pārmantotība kolektīvās saimniecības kontekstā Piņķu apkārtnes piemērā. Darbā analizēti Piņķu ciemata teritorijas zonējumi un to veidošanas gaita. Detalizētāk aplūkots laika posms no 1940. līdz 1991. gadam, kad Latvija ietilpa Padomju Savienības sastāvā. Četrdesmitajos gados tika atzīta teritorijas plānošana, kura turpmāk ietekmēja Latvijas apdzīvojuma veidošanas principus. 1949. gadā uzsākta kolektīvo saimniecību veidošana Latvijā. Kā rezultātā ar padomju savienības ieviesto tehnoloģiju un teritorijas plānošanas palīdzību septiņdesmitajos gados tika apgūtas agrāk saimniecības vajadzībām neizmantotās teritorijas. Turpinoties saimniecības un apdzīvojuma attīstībai, Piņķu ciemā 1983. gadā radās nepieciešamība paplašināt ciema sākotnējo robežu dzīvojamās apbūves vajadzībām. 1991. gadā Latvijas valsts atguva neatkarību, kas attiecīgi ietekmēja arī apbūvi, jo kolektīvās saimniecības vairs nepastāvēja un to teritorijām bija jāpāriet privātīpašumā. Līdz ar to Piņķu ciems mainīja savas funkcijas no kolektīvās saimniecības centra uz dzīvojamo rajonu funkciju. Deviņdesmitajos gados sāka attīstīties Pierīgas guļamrajoni un arī Piņķu ciema galvenā funkcija pārveidojās līdz ar vispārējām tendencēm. Šīs politisko procesu izraisītās izmaiņas atspoguļojas arī turpmākajā Piņķu ciema apbūves attīstībā. Atslēgas vārdi: Piņķi, plānošana, apdzīvojums, sovhozs, suburbanizācija.

Bachelor’s thesis describes the curcamstances of Pinki village’s formation as a human settlement and housing development from its beginning in 19. century until nowadays. Has been described development of the spatial structure enharetance, and collective farms in the context of enharetance in Pinki surrounding example. Work analyzed Pinki village’s zoning and its building process. Specifically at issue in the period of the 1940s. to 1991., when Latvia was under Soviet Union. In 1940s whare admitted theories of spatial planning , which further affected the Latvian settlement-building principles. 1949th the creation of collective farms started in Latvia. As a result of the Soviet Union established technology and planning assistance in the 1970s was acquired earlier holding, unused areas. Continuation of the farm population and development in the village of Pinki 1983rd the need arose to expand the borders of the village primary residential use. 1991st the Latvia regained its independence, which also affected the building, because collective farms ceased to exist and the property transferred to private owners. Consequently, Pinki village changed its function from collective farms to the residential function. In the nineties began to develop bedroom suburb and the village of Pinki main function transformed to the general trends. The political process related changes are also reflected in the future Pinki village housing development. Key words: Pinki, planning, housing, collective farm, suburban.