Gājputnu atlidošanas fenoloģijas reģionālās atšķirības Latvijā

Abstract

Bakalaura darbā pētīta gājputnu atlidošanas gaitas reģionālās izmaiņas Latvijā laika periodos no 1929. līdz 1937. un no 1996. līdz 2012. gadam. Darbā aplūkota pieejamā literatūra par gājputnu atlidošanas mainību Eiropā un Latvijā, kā arī izvērtēta gājputnu būtiskākie klimatiskie faktori, kas ietekmē gājputnu atlidošanas gaitu pavasarī. Pētījumā kā raksturojošie klimata mainības rādītāji izmantota gaisa temperatūra, sniega segas biezums un Ziemeļatlantijas cirkulācijas (ZAO) indekss. Pētītas sešas gājputnu sugas – lauku cīrulis, mājas strazds, dzērve, baltais stārķis, dzeguze un bezdelīga. Būtiskākās izmaiņas konstatētas dzērvei, kura atlido par divām nedēļām agrāk, savukārt baltais stārķis par 6 dienām agrāk ierodas Latvijā. Gājputnu atlidošanas gaitas būtiskākie klimata mainības rādītāji ir sniega segas biezums un Ziemeļatlantijas cirkulācija, ko pierādīja datu analīze. Atslēgas vārdi: Pavasara atlidošanas gaita,gājputni, klimata mainība

The subject of this Bachelor`s thesis is the regional differences in phenology of migratory birds in Latvia during the period of 1929-1937 and 1996-2012. This work describes literature on the variability of arrival of migratory birds in Europe and Latvia as well as migratory birds examined key climatic factors that influence the course of the spring arrival of migratory birds. In this research as describing climate change incicators are temperature, snow depth and the North Atlantic circulation (NAO) index. The study is based of six species of migratory birds - field lark, starling, crane, white stork, cuckoo and swallow. The most significant changes has found in common crane, which arrived about two weeks earlier, while the white stork arrived 6 days earlier in Latvia. Migratory arrival of running key climate change indicators are snow depth and the North Atlantic circulation, as demonstrated by the analysis of the data. Key words: Spring arrival, migratory birds, climate variables