Izglītošanas nozīme pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību

Abstract

Bakalaura darba tēma - „Izglītošanas nozīme pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību”. Tēmas aktualitāti nosaka nepietiekošas zināšanas sabiedrībā par hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kā rezultātā slimība netiek diagnosticēta laikus un tās norise sekmīgi kontrolēta. Darba mērķis ir noskaidrot pacientu zināšanas par HOPS izraisītājfaktoriem, pirmajām pazīmēm, izmeklēšanas iespējām, ārstēšanu un profilaksi. Izvirzītā hipotēze: Smēķējošiem pacientiem ir pietiekošas zināšanas par hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Pētījums veikts izmantojot kvantitatīvo pētniecības metodi – anketēšanu. Aptaujā piedalījās 100 respondenti – smēķējoši vīrieši vecumā no 40 gadiem. Pētījums balstīts uz zinātniski teorētiskās literatūras analīzi un pacientu aptaujas rezultātiem. Autore darba teorētiskajam pamatojumam izmantoja māsas teorētiķes – B. Ņūmenas veselības aprūpes sistēmas teoriju, kura tika pielietota saistībā ar hroniskas obstruktīvas plaušu slimības pacientu izglītošanu. Hipotēze pētījuma gaitā neapstiprinās, jo rezultāti rāda, ka smēķējošiem pacientiem nav pietiekošas zināšanas par hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Bakalaura darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām un 4 apakšnodaļām, secinājumiem un ieteikumiem, 8 pielikumiem. Darbam ir 68 lappuses, tajā izmantoti 43 literatūras avoti, 18 tabulas, 18 attēli. Atslēgvārdi: hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), riska faktori, profilakse, pacients, māsa, zināšanas, pacientu izglītošana.

The theme of bachelors work –„Education importance for patients with chronic obstructive lung disease”. The topics actuality determinate insufficient knowledge of the community about chronic obstructive pulmonary disease as a result the disease is diagnosed late and ansuccessfully controlled . The goal is to identify patients knowledge about COPD agents, first signs, investigating options, treatments and prevention. The rised hypothesis: smoking patients have got sufficient knowledge about chronic obstructive pulmonary disease. The study was carried out using the method of quantitative research - questionnaires. The survey involved 100 respondents - male smokers aged 40 years. The study is based on scientific analysis of the theoretical literature and patient responses to the survey. The author used the theoretical support of nurse theorist - B. Newman healthcare systems theory, which was used in connection with chronic obstructive pulmonary disease patient education. The hypothesis of the study course is not confirmed, because the results show that smoking patients do not have enough knowledge about chronic obstructive pulmonary disease. Bachelor work consists of an introduction, five chapters and four sub-sections, conclusions and recommendations, 8 appendices. The work consists of 68 pages, it used 43 literature references, 18 tables, 18 figures. Keywords: chronic obstructive pulmonary disease (COPD), risk factors, prevention, patient, nurse, knowledge, patient education.