Cikliskā adenozīnmonofosfāta līmeņu atšķirības starp cilmes šūnu donoriem

Abstract

Šūnu sekundārās signālpārneses molekula cikliskais adenozīnmonofosfāts (cAMF) iesaistās cAMF/proteīnkināzes A signālceļu kaskādē, aktivējot transkripcijas faktorus (CREB) un veicinot dažādu gēnu ekspresiju un proteīnu sintēzi. Cilmes šūnu kultivēšana ar cAMF stimulētājvielām var ietekmēt to likteni pēc transplantācijas cilvēka organismā. Tādēļ pirms šūnu izmantošanas terapijā jānoskaidro cAMF līmeņu svārstības dažādu augšanas faktoru un citu proliferācijas stimulatoru klātbūtnē in vitro kultūrās. Maģistra darba mērķis bija salīdzināt no 48 donoru ādas cilmes šūnu kultūrām brīvi izvēlētu astoņu dermas cilmes šūnu kultūru cAMF bazālos līmeņus un šo šūnu reakciju uz cAMF producēšanās stimulāciju. Atklājām, ka pastāv donoru šūnu atšķirības cAMF bazālajā līmenī un atbildes reakcijā uz stimulāciju ar dibutiril-cAMF, augšanas faktoriem un forskolīnu. Šūnas stimulējot ar forskolīnu, novērojām lielākas cAMF līmeņu svārstības kā ar augšanas faktoriem. Atšķirības totālā CREB līmeņos nestimulētām šūnām nebija statistiski ticamas. Var secināt, ka donoru cilmes šūnu cAMF bazālie līmeņi un atbildes reakcija uz stimulatoriem atšķiras, un tādēļ vielu farmakoloģisko efektu pētījumi dažādu donoru cilmes šūnu kultūrās var dot pretrunīgus rezultātus.

Secondary messenger molecule cyclic adenosine monophosphate (cAMP) participates in cAMP/protein kinase A signaling pathway, activating transcription factors (CREB) and contributing to the different gene expression and protein synthesis. Stem cell culturing with cAMP stimulators can influence their fate after transplantation in humans. Therefore, prior to the use of cells in the therapy, we need to ascertain cAMP level fluctuations in the presence of various growth factors and other proliferation promoters of in vitro cultures. Goal of the master thesis was to compare chosen at random eight dermis stem cell culture, obtained from the 48 donors, cAMP basal levels and the cellular response to stimulation of cAMP production. We discovered that there are differences among donor cells in cAMP basal levels and response to stimulation with dibutyryl-cAMP (db-cAMP), growth factors and forskolin. In cells, stimulated with forskolin, we observed greater fluctuations of cAMP levels compared with growth factor. The differences of total CREB levels in non-stimulated cells were not statistically significant. It can be concluded that cAMP basal levels of the donor stem cells and response to different stimulators vary, and hence the pharmacological effects of substances in various studies in the donor stem cell cultures may give conflicting results.