| dc.description.abstract | Vispārīga informācija: Nieru pārstādīšana ir veiksmīga, bet daudzi nieru tranplantāta saņēmēji piedzīvo pēcpārstādīšanas anēmiju.
Kā noteikts Klīniskās prakses pamatnostādnēs Ambulatorā uzraudzībā pār nieru transplantantu saņēmējiem, anēmija ir, kad asinīs hemoglobīna (Hb) līmenis ir mazāks nekā 13g/dl (hematokrīta 42%) vīriešiem un mazāk nekā 12g/dl (hematokrīta 37%) sievietēm. Hemoglobīna līmenim vajadzētu sasniegt normālo rādījumu 3 līdz 4 mēnešus pēc transplantācijas, tomēr vēl daudziem nieru pārstādīšanas pacientiem saglabājas anēmija. Patiesais anēmijas iemesls pēc nieres transplantācijas nav zināms. Sākumposmā pēc nieru pārstādīšanas anēmija var būt saistīta ar pirmsoperācijas asins zudumu, dzelzs deficītu, urēmisko toksīnu un imūnsupresīvo terapiju. Dzelzs deficīts, imūnsupresīvā terapija un samazināta sarkano asins šūnu izdzīvošana tiek uzskatīta par vadošo veicinošos faktoru vēlajai pēc nieru transplantācijas anēmijai. Turklāt lielākajai daļai transplantācijas pacientiem, pārstādītās nieres var nedarboties ar pilnu jaudu, tādējādi nepilnīgi atjaunojot endokrīno un ekskrēcijas funkcijas. Līdz ar to šis varētu būt iemesls, kamdēļ tiek novērota nieru pēcoperācijas anēmija.
Mērķis: Izpētīt un novērtēt anēmiskos un ne-anēmiskos pacientus pēc nieru pārstādīšanas Latvijā, kuriem operācijas tika veiktas no 1997. līdz 2009. gadam.
Materiāls un metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums 100 pacientiem, kas ietvēra divas grupas, kuras atspoguļoja 50 pacientus ar mazasinību un 50 pacientus bez anēmijas, kuri tika nejauši izvēlēti no visām nieru transplantācijām Latvijas transplantācijas centrā, Paula Stardiņa slimnīcā par katru grupu. Sīkāka demogrāfisko datu informācija un klīniskie dati tika apkopoti, pamatojoties uz pacientu medicīniskās dokumentācijas pārbaudi.
Rezultāti: Demogrāfiskie dati par pacientiem, kas iekļauti 2 grupās (bez anēmijas un anēmijas grupas) norādīja, ka mazasinība biežāk bija sastopama sievietēm (70%), nekā vīriešiem (30%) (p= 0,04) un vidējais vecums, bez anēmijas grupai bija 52,7 gadi, turpretim anēmijas grupas vidējais vecums bija 49,6 gadi, kas norāda, ka anēmiskie pacienti bija daudz jaunāki nekā personas grupā, kurai nebija novērota anēmija.
Vidējais Hb rādītājs 6 mēnešus pēc transplantācijas grupai, kurai nebija novērota anēmija sastādīja 13.8g/dl, turpretīm anēmijas pacientu grupai rādītājs bija 11.5g/dl, kas veido būtisku atšķirību (p = <0,05 ).
Pacientu grupai, kurai nebija anēmijas, vidējais hemoglobīna līmenis 2010. gada beigās bija 14.2 g/dl, anēmijas pacientiem tas bija 11,21 g /dl, kas veido būtisku atšķirību starp anēmijas un ne-anēmijas grupām (p = <0,05). Rezultāti parādīja, ka kreatinīna līmenis anēmiju pacientiem bija ievērojami augstāks, kas, iespējams, ir saistīts ar samazinātu transplantāta funkciju. Vidējais Cr līmenis 2010. gada beigās bija 0,147 mg / dl, bet anēmijas pacientiem 0.183mg/dl (p = <0,05). Vidējais dzelzs līmenis ne-anēmiskajā grupā bija 13,6 μmol / l, bet anēmiju pacientiem tas bija 10,58 μmol / l, ar būtisku atšķirību starp tiem (P = <0,05) (0,005). Visbiežāk izmantotā kombinācija bija CsA, MMF, P, kas veidoja 38% gan ne-anēmiskajā un anēmiskajā grupā. Nākamie 28% no ne-anēmiskās grupas un 26% no anēmiskās grupas, lietoja CsA, MMF kombināciju (P = <0,001). Lielākajai daļai pacientu no abām grupām tika diagnosticēts hronisks glomerulārais nefrīts (HGN), n = 19 grupai, kas nav anēmiska un n = 20 anēmiskajai grupai. Un otrs kritums ne-anēmiskajā grupā tika novērots Pieaugušo policistiskā nieru slimība ( ADNP) n = 12, un tikai n = 4 anēmiskajai grupai (P = <0,05), (P = <0,001).
Secinājums: Demogrāfisko datu analīze parāda, ka sievietēm biežāk tika novērota anēmija, un vidējais anēmijas pacientu vecums ir salīdzinoši zemāks nekā pacientiem, kuriem anēmija netika novērota. Dati arī liecina, ka transplantāta funkcija anēmijas pacientiem ir zemāka nekā ne-anēmijas grupai, ņemot vērā kreatinīna līmeni asinīs. Dati apstiprināja, ka | en_US |
| dc.description.abstract | Background: Kidney transplantations are successful, but a vast number of kidney transplant recipients experience post transplant anemia. As defined by The Clinical Practice Guidelines for Outpatient Surveillance of Renal Transplant Recipients, anemia is when blood hemoglobin (Hb) levels are less than 13g/dl (hematocrit 42%) in males and less than 12g/dl (hematocrit 37%) in femalesThe Hb levels should reach normal values in 3 to 4 months after transplant but yet a large number of kidney transplanted patients remain anemic. The true incidence of anemia after renal transplantation is unknown. Early post renal transplant anemia can be due to preoperative blood loss, Iron deficiency, uremic toxins, and immunosuppressive therapy. Iron deficiency , immunosuppressive therapy and decreased red blood cell survival and considered to be the leading contributing factors for late post renal transplant anemia. In addition, the majority transplant recipients, the renal graft may not function full to its capacity thus incomplete restoration of endocrine and excretory functions. This can also be a contributor for anemia in kidney post transplant recipients
Aims: To study and asses between non anemic and anemic post kidney transplanted patients of Latvia who were transplanted from the year 1997 to end of 2009.
Materials and methords: A retrospective study of 100 patients was done, which included two groups, 50 anemic and 50 non anemic patients who were randomly chosen from all renal transplant recipients from the Latvian transplant center, Pauls Stardins hospital for each group. Details of demographic data and clinical data were collected on the basis examination of his/her medical records.
Results: Demographic data of the patients which included 2 groups of n=50 (non anemic and anemic group) suggested that anemia was more commonly present in women (70%) compared to males with (30%) (p=0.04) and the mean age of the non anemic group was 52.7 years where as the anemic group was 49.6 years showing the anemic patients were much younger compared to the non anemic group.
The mean Hb values after 6months of transplantation for non anemic group was 13.8g/dl wheres as 11.5g/dl for anemic with a significant difference (p=<0.05).
From the patients of the non anemic group, the mean hemoglobin levels at the end of the year 2010 was 14.2 g/dl and for anemic patients it was 11.21 g/dl with significant difference between anemic and non anemic group (p=<0.05). The results showed that the creatinine levels in anemic patients were significantly higher which probably is due to reduced graft function. , the mean Cr levels at the end of the year 2010 was 0.147 mg/dl and for anemic patients it was 0.183m g/dl (p=<0.05). The average iron levels of the non anemic group was 13.6 Āmol/L and for anemic patients it was 10.58 Āmol/L with a significant difference among them. (p=<0.05) (0.005). The most commonly used combination was CsA,MMF,P which accounted for 38% in both the non anemic and anemic group. Next 28% of the non anemic group and 26% of the anemic group used CsA,MMF combination .(p=< 0.001). most of the patients in both the non anemic and the anemic group was diagnosed of Chronic glomerular nephritis (HGN) n=19 for non anemic and n=20 for anemic and the second most fall in the non anemic group with Adult polycystic kidney disease (ADNP)n= 12 and only n=4 for the anemic group. (p=<0.05), (P=<0.001).
Conclusion: Analysis of demographic data showed that females were more commonly effected with anemia and the mean age of anemic patients are comparatively lower to non anemic patients. Data also showed that the graft function for anemic patient is lower compared to the non anemic group with the help of creatinine levels. The data confirmed that the most used regimen of immunosuppressive drugs were CsA,MMF,P and the leading cause for renal transplantation was Chronic glomerular nephritis for bot anemic and non anemic groups. | en_US |
