Teritorālās atšķirības zīdaiņu mirstībā Latvijā laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam

Abstract

Zīdaiņu mirstība Latvijā ir augstākā Eiropas Savienības 25 valstu vidū. Lai novērstu augsto mirstības līmeni, nepieciešams identificēt galvenos zīdaiņu nāves cēloņus un sakarības, pievēršot uzmanību sociāliem faktoriem, kas bieži vien izpaužas ar nevienlīdzību starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem. Pasaules literatūrā ir pievērsta uzmanība zīdaiņu mirstības aktualitātei pēc mātes dzīvesvietas. Pētījuma mērķis bija raksturot zīdaiņu mirstību pēc mātes dzīvesvietas pilsētu un lauku teritorijās Latvijā laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam. Pētījumā tika analizēti dati par 1994 mirušajiem zīdaiņiem no divām datu bāzēm – Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņa datu bāzes un Jaundzimušo reģistra. Atbilstoši pētījuma mērķim, pētāmā populācija, pēc mātes dzīvesvietas, tika sadalīta divās grupās – pilsētas un lauki, pilsētu teritorijā ietverot deviņas lielākās Latvijas Republikas pilsētas, savukārt lauku teritorijā atbilstošus novadus ar tiem piederīgām pilsētām un pagastiem. Zīdaiņu mirstība pētāmajā periodā (2000. – 2010.) visos gados bijusi augstāka lauku teritorijās nekā pilsētās. Biežākais zīdaiņu nāves cēlonis abās teritorijās ir perinatālā perioda stāvokļi, otrā vietā ir iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas, trešajā vietā ietverti pārējie nāves cēloņi. Gada samazinājums zīdaiņu mirstībai no perinatālā perioda stāvokļiem lauku teritorijās ir uz pusi zemāks nekā pilsētās. Pārējās diagnožu grupās mirstības gada samazinājums tieši otrādi - ir par 40% zemāks pilsētās nekā laukos. Savukārt zīdaiņu mirstībai no iedzimtām kroplībām, deformācijām un hromosomu anomālijām gada samazinājums ir par 20% zemāks pilsētās, nekā laukos. Zīdaiņu mirstība visās biežākajās diagnožu apakšgrupās augstāka ir lauku teritorijās. Ir novērotas atšķirības zīdaiņu mirstībai saistībā ar mātes sociāldemogrāfiskiem faktoriem, mātes veselības stāvokli, kā arī grūtniecības un dzemdību anamnēzi, taču nevar viennozīmīgi apgalvot par augstāku mirstību vienā vai otrā konkrētā teritorijā.

Latvia has the highest infant mortality rate among the 25 EU member states. In order to reduce the high infant mortality rate, it would be necessary to identify the main causes of infant death, focusing on less investigated ones such as social factors, which are often characterized by inequality between urban and rural populations. World literature has focused on the infant mortality by location of residence of the mother. The study has analyzed 1994 cases of infant deaths using data from the two databases - the Register of Causes of Death and the Newborns Register of Latvia. The place of the mother's residence was divided into two groups - urban and rural areas, urban areas, including the nine largest Latvian cities and rural counties in the territory corresponding to those who belong to the towns and parishes. Infant mortality during the study period 2000 - 2010 year was higher in rural areas than in urban areas every year. The most common causes of infant mortality in both areas were conditions during the perinatal period, congenital malformations, deformations and chromosomal abnormalities, as well as other causes of death. Annual reduction in infant mortality from perinatal period conditions in rural areas is by half lower than in urban areas. Other groups of diagnoses of mortality reduction on the contrary - is about 40% lower in urban than in rural areas. At the same time, infant mortality due to congenital malformations, deformations and chromosomal abnormalities is by 20% lower in cities than in rural areas. Infant mortality is more high per diagnose subgroups in rural areas. Differences have been observed in infant mortality in relation to maternal social factors, maternal health, and maternal history, although it is not possible to argue for a higher mortality in one or another area.