Faktori, kas nosaka novēlotu griešanos pēc ārstnieciskās palīdzības krūts vēža gadījumā Latvijā
Author
Krūmiņa, Beata
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Eglītis, Jānis
Date
2013Metadata
Show full item recordAbstract
Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ar krūts vēzi saslimušo sieviešu skaits pieaudzis par 15%, bet ar šo diagnozi mirušo sieviešu skaits palielinājies par 8,4%. No agrīnas krūts vēža diagnozes ir atkarīga pacienta dzīvildze, ārstēšanas taktika, ilgums un izmaksas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, analizēt laika periodu no pirmajiem krūts vēža simptomiem līdz ārsta apmeklējumam un tā iekekmējošos faktorus.
Metodes. Analītiska šķērsgriezuma pētījuma ietvaros tika izveidota aptaujas anketa. Dati iegūti anketējot 100 pacientes ar morfoloģiski verificētu krūts vēzi. Pacientu populācija raksturota ar aprakstošās statistikas metodēm, kvalitatīvu pazīmju raksturošanai izmantotas nominālas skalas. Dati ievadīti programmā Excel (Excel 2011 for Windows, Microsoft corp. ASV), datu statistiskā analīze veikta ar SPSS (Inc, IBM corp., ASV).
Rezultāti. Lielāko vēža pacienšu grupu veido sievietes vecumā pēc 50 gadiem. 61% respondentu problēmas ar krūti atklājušas pašas, no kurām 71% vēlīni vērsušās pie ārsta. 73% respondentu ir pilsētu iedzīvotājas, 27% – dzīvo laukos. Nepastāv korelācija starp agrīnu vai vēlīnu ārsta apmeklējumu no simptomu parādīšanās brīža un dzīvesvietu (P = 0,56). 87 % respondentu ir ar vidējo un augstāko izglītību, pamatizglītība – 13 %. Izglītības līmenis neietekmē laiku no simptomiem līdz vizītei pie speciālista (P > 0,05). Novēlota vēršanās pie medicīnas speciālista nekorelē ar regulāru krūšu pašizmeklēšanu (P=0.647), bailēm no krūts vēža (P= 0,12), ļaundabīgiem audzējiem ģimenes anamnēzē. Laika periodu no simptomiem līdz ārsta vizītei ietekmē nevērīga attieksme pret simptomiem (P=0,0009) un laika trūkums (P=0,03). 84% pacienšu saņēmušas uzaicinājumu mammogrāfijas skrīningu, no kurām 70% to ir izmantojušas.
Secinājumi. Novēlots pirmreizējais ārsta apmeklējums ir 71 % pētījumā iesaistīto krūts vēža pacienšu. Šis rādītājs ir sliktāks nekā vairumā Eiropas valstu. Pacientes dzīvesvieta un izglītības līmenis neietekmē krūts vēža diagnostikas laiku. Nevērīga attieksme pret savu veselību ir noteicošais faktors, kas kavē savlaicīgu krūts vēža diagnostiku. In Latvia breast cancer incidence has increased by 15%, and breast cancer associated death rates have increased by 8,4% in the past 10 years. The early diagnosis of breast cancer is important for prognostic relative survival rates, planning therapeutic tactics duration and cost. The aims of my study are to identify and analyze the period of time, from first breast cancer associated symptoms to first visit to health professional and contributing, and influencing factors.
Methods. For my analytical cross-sectional study I created and used a questionnaire. Data was obtained by questionnaire, interviewing 100 patients with morphologically verified breast cancer. Patient population, chosen for my study, is characterized using descriptive statistical mehods, for qualitative signs I used descriptive nominal scales. The data entered in Excel (Excel 2011 for Windows, Microsoft corp. U.S.), statistical data analysis was performed with SPSS (Inc., IBM corp., USA).
Results. Most of the patients in cancer patient group are between age 50-69. 61% of respondents revealed their breast problems themselves, 71% of them came to visit a health professional delayed. 73% of respondents are urban inhabitants, 27% - live in rural areas. There was not observed any correlation between early or delayed physician visit, and onset of symptom, and place of residence (P = 0,56). 87 % of residence have secondary or high education, only 13% have primary education. Education level does not influence the duration of period of time, from first symptoms to first visit to heath specialist (P > 0,05). Delade referral to physician does not correlate with regular breast self examination (P=0.647), with fear of breat cancer (P= 0,12), with malignancy in family history. The period of time from symptoms to visit to physician is influenced by patient attitude to symptoms (P=0,0009), and lack of time (P=0,03). 84% of patients received an invitation mammography screening, 70% of whom did the examination.
Conclusion. Education level and and place of residence does not influence the duration of period of time, from first symptoms to first visit to heath specialist. Not appropriate attitude to own health is the most important factor, with contribute to breast cancer in time diagnosis.