Apsekošana dzīvesvietā kā novērtēšanas metode sociālajā darbā

Abstract

Atbilstoši pētījuma tematam, diplomdarba mērķis ir pētīt apsekošanu dzīvesvietā kā novērtēšanas metodi sociālajā darbā. Darbs sastāv no četrām nodaļām: jēdzienu „novērtēšana” un „apsekošana dzīvesvietā” teorētiskais pamatojums, novērtēšana kā sociālā gadījuma risināšanas fāze, apsekošana dzīvesvietā un apsekošanas dzīvesvietā empīriskais pētījums. Diplomdarbā analizēti novērtēšanas un apsekošanas dzīvesvietā jēdzieni, pētīta novērtēšana kā sociālā gadījuma risināšanas fāze un analizēta apsekošanas dzīvesvietā vēsturiskā attīstība, raksturota apsekošana dzīvesvietā un analizēti ētiskie aspekti, galvenokārt balstoties uz B. H. Vasikas, D. M. Brajanta un G. Breidlijas teorētiskajām nostādnēm. Pētījumā tika intervēti sociālie darbinieki, kuri uzsvēra apsekošanas dzīvesvietā nozīmīgumu un raksturoja pozitīvos un negatīvos aspektus par apsekošanu dzīvesvietā. Klienti tika anketēti, lai analizētu viņu vērtējums par apsekošanu dzīvesvietā.

In compliance with title of research, the point of graduation work is research home visiting as assesment method in social work. The work consists of four chapters: theoretical argument of „assessment” and „home visiting” concepts, assessment as phase of casework, home visiting and home visiting empirical research. In this graduation work are described assessment and home visiting concepts, research assessment as phase of casework and analysed historical developement of home visiting, describe home visiting and analysed ethical aspects mainly based on B. H. Wasik, D. M. Bryant and G. Bradley theoretical approaches. In this research were interwied social workers, who emphasized the importance of home visiting and described positive and negative aspects of home visiting. Clients were mediatized to analyse their evaluation about home visiting.