Filozofijas loma politikas zinātnes attīstībā: XXI. gs. sākums

Abstract

XXI gadsimta atnākšana politikas zinātnē ienesusi jaunas diskusijas par disciplīnas paradigmātisko nostāju, metodoloģiju un kopumā diskusijas zinātnisko misiju. Diskusijas rašanos noteikuši daudzi apstākļi, tostarp politiskie notikumi, kuri ietekmējuši sabiedrību kopumā.

Tādēļ ir būtiski analizēt filozofijas ietekmi uz politikas zinātnes veidošanos un attīstību, kas nosaka darba mērķi: pētīt pētniecisko paradigmu maiņu politikas zinātnē, analizējot šos procesus XX gadsimta pēdējos gados un XXI gadsimta sākumā.

Analizējot šī brīža politikas zinātnes jomā esošās diskusijas par disciplīnas tālāko virzību un attīstības ceļiem, jāatzīmē pastāvošo metodoloģisko plurālismu. Izveidojoties aktīvai un pieaugošai opozīcijai - formālai un pozitīvistiskai politikas pētniecībai, norisinās diskusijas par politikas zinātnes institūciju reformu nepieciešamību. Pētnieku kritika vērsta uz pozitīviskās pētniecības metodes konceptuālo pamatu un zinātniskās misijas nepildīšanu. Vēl lielāka uzmanība tiek pievērsta vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai pētniekiem – kā izglītības, tā publikāciju ziņā. Tādēļ, paralēli akadēmiskajam darbam, diskutētāji piedalās politikas zinātnes asociāciju darbā, tā nodrošinot institucionālo nodrošinājumu.

Attiecīgi, var secināt, ka pētījumā izvirzītā hipotēze: Pētniecisko paradigmu maiņa XXI gadsimta sākumā veicina filozofijas lomas palielināšanos politikas zinātnes attīstībā - ir pierādīta, jo, lai arī filozofijas lomas palielināšanās politikas zinātnes attīstībā vērojama tieši konkrētā politikas zinātnes pētniecības lauka robežās, taču XXI gadsimta sākuma aizsāktās diskusijas par politikas zinātnes attīstību, metodoloģijas jautājumiem veicina pētniecības plurālismu un pamato filozofiskā skatījuma vietu un neaizstājamību pētījumos par politiku.

The beginning of XXI century has brought to political science new discussions on paradigmatic stand, methodology of the discipline and overall its scientific mission. Rise of the discussion enabled several circumstances, among them political events, which influenced society in general.

Therefore it is imporatant to analize the role of the philosophy on foundation and development of the political science, which defines aim of reasersh: examine paradigm shift of political science by alayizing these proceses in the last years of XX century and the begining of XXI century.

Analysing discussions, in contemporary political sciences, on further development and evolutional directions of political science, existing metrological pluralism should be highlighted. Established active and growing opposition to formal and positivistic political research discussion on institutional reforms of political science takes place. Criticism of researchers aimed to conceptual basis of the positivistic research methodology and failure to fulfilment of scientific mission. Even larger attention is fixed on securing equal opportunities to researchers in matters of education and publications. Therefore alongside with academic proceedings discussion participants are taking part in work of associations by that securing institutional coverage.

Correspondingly, can be concluded, that proposed research hypothesis: Shift of research paradigm in the beginning XXI century advances growth of the role of the philosophy in development of political science – is proven, because, the role of the philosophy has been visible in certain field of political science, but in the beginning of XXI century started discussions on development of political science and issues of methodology are encouraging research pluralism and ground role of philosophical approach and irreplaceability in studies of politics.