Ekonomiskās sankcijas kā ārpolitikas instruments: Lībijas un Sīrijas gadījuma analīze

Abstract

Darba tēma ir „Ekonomiskās sankcijas kā ārpolitikas instruments: Lībijas un Sīrijas gadījuma analīze”. Ekonomiskās sankcijas ir bieži pielietots ārpolitikas instruments, kura efektivitāte netiek apstrīdēta tikai piecos gadījumos. Teorētiskajā daļā autors nāk klajā ar virkni priekšstatu, kuri veicina ekonomisko sankciju efektivitāti. Bet šie teorētiskie meklējumi turpinās arī nākamajās nodaļās, kur analizēti pieci veiksmīgākie efektivitātes gadījumi. Uz šo gadījumu izpētes bāzes tiek uzlaboti priekšstati par sankciju efektivitātes priekšnoteikumiem. Darba beigās tiek secināts, ka Lībijas gadījums atbilda trīs no četriem ekonomisko sankciju efektivitātes priekšnoteikumiem, bet Sīrijas tikai vienam. Atslēgvārdi: ekonomiskās sankcijas, efektivitāte, priekšnoteikumi, Sīrija, Lībija.

The topic of this thesis is “Economic sanctions as an instrument of foreign policy: A comparison of Libya and Syria.” The economic sanctions are frequently used instrument of foreign policy, the effectivity of which isn`t being questioned only in five cases. In the theoretical part author is bringing to light many perceptions of the effectiveness of sanctions. The analysis of these five cases continues in next chapters. On the basis of the analysis of five successful cases, the assumptions are being improved. The final conclusion is that Libyan case matches three of four preconditions of the effectiveness of economic sanctions while for the Syrian case it is only one. Key words: economic sanctions, effectiveness, preconditions, Syria, Lybia.