Ieguvumu un izmaksu novērtēšana Latvijas alus aprites politikā

Abstract

Alus aprites process sevī ietver darbības no sagatavošanas līdz patērēšanai un tās sekām, izpausmes. Autors pētījumā analizē alkoholisko dzērienu apriti regulējošo instrumentu izmaiņu sekas attiecībā uz: •dažādo sociālo grupu ieguvumiem un izmaksām; •labumu pārdali; •patēriniecības izmaiņām un lietošanas sekām. Lēmuma pieņēmēju attieksme pret alkoholisko dzērienu apriti regulējošiem instrumentiem atspoguļo attieksmi un izpratni par alkoholisko dzērienu ietekmi, kas, Latvijas situācijā, norāda uz problēmas neapzināšanas un risināšanas nevēlēšanās iezīmēm. Latvijā ir neieciešams ierobežot alus aprites apjomus, lai ilgtermiņa skatījumā radītu visai sabiedrībai noderīgas vai izmantojamas vērtības, veikt nozīmīgas sociālās izmaiņas un atstāt iespaidu uz taisnīgu labumu un zaudējumu sadali sabiedrības grupu mērogā.

Atslēgvārdi: alus aprite, ieguvumu izmaksu novērtēšana, sociālā pārvērtēšana.

Beer circulation contains stages from production to consequences of consumption. Author in his research analysed sales time, minimum drinking age, sales place, tax and advertising regulation limitation changes in correlation on: -cost and benefits of the different social groups; -redistribution of goods; -consumption and the consequences of it. Decision makers’ attitude on alcoholic drink regulating implement represents understanding of alcohol drinking consequences. Latvian situation points out signs that decision makers don’t understand the situation of problem and of non-decision making. Current alcohol consuming in Latvia it is necessary to limit beer circulation. Such kind of policy creates a long-term consequence that affects public suitability, value redistribution between social groups and effects substantial social changes.

Key words: beer circulation, cost-benefit evaluation, societal vindication