Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas attīstības sadarbības politikas salīdzinājums pēc šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā

Abstract

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES) Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Slovēnija vienlaicīgi paudusi gatavību piedalīties ES attīstības sadarbības politikā, veidojot attīstības sadarbības politiku arī divpusēji. Attīstības sadarbības palīdzības sniegšana ietver gan attīstības, gan humānās palīdzības sniegšanu, kā arī līdzdarbību starptautisko organizāciju īstenotās programmās ar mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības mazināšanos jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas attīstības sadarbības politiku pēc šo valstu iestāšanās ES 2004. gadā. Par kritērijiem salīdzinājumam tika izmantoti: valstu izvirzītās attīstības sadarbības prioritārās jomas un valstis, koordinācija ar citiem donoriem, novirzītais finansējumus attīstības sadarbībai, kā arī institūcija, kura ir atbildīga par attīstības sadarbības politikas koordināciju konkrētajā valstī. Bakalaura darba ietvaros tiek izvirzīta problēma – ES dalībvalstis Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuvas, Polija, Slovākija un Slovēnija attīstības sadarbības politikā izvirza līdzīgas un plašas prioritārās jomas, līdz ar to šo valstu sniegtā attīstības sadarbības palīdzība izvirzītajās prioritārajās valstīs var pārklāties un būt neefektīva. Bakalaura darba hipotēze – Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas attīstības sadarbības politika tiek vāji koordinēta. Darba gaitā tika izdarīti vairāki secinājumi. Kā būtiskākos jāatzīmē, ka darbā aplūkoto ES dalībvalstu attīstības sadarbības politika ir vāji koordinēta, attīstības sadarbības institucionālā sistēma ir sākta veidot nesen, visas valstis kā vienu no prioritātēm izvirza atbalstu ekonomiskajām reformām, attīstības palīdzību sniedz valstīm Dienvidaustrumeiropā – Moldovai, Gruzijai, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai, Melnkalnei, tādējādi cenšoties stabilizēt tām tuvējo reģionu, veicināt tā ekonomisko attīstību un tuvināt šī reģiona valstis attīstīto valstu līmenim. Kā būtiskākais bakalaura darba autores priekšlikums ir – nosakot attīstības sadarbības prioritārās jomas, definēt tās konkrētāk un sniegto attīstības sadarbību koordinēt ar citiem donoriem.

The Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Slovakia and Slovenia (hereafter – the EU member states) as the new European Union member states have an obligation to take care of their bilateral development cooperation policy that is becoming an integral part of the EU foreign policy. The development cooperation involves the provision of various types of assistance – the development assistance, humanitarian aid to the poor and least developed countries as well as participating in international organizations with the aim to foster sustainable development and poverty reduction. The aim of bachelor paper is to explore and compare the development cooperation policy of the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Slovakia and Slovenia after joining the European Union in 2004. There are several criteria which have been used in the comparison: the priority areas for development cooperation projects and priority countries, coordination among the other donors as well as the institution in the EU member states that is responsible for development cooperation issues. The problem of bachelor paper is the following: the EU member states set out similar and broad priority areas in development cooperation policy that create a situation when the development cooperation in the priority countries could overlap and could be ineffective. It is possible to advance the hypothesis of the bachelor paper that in the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Slovakia and Slovenia the development cooperation policy is weakly coordinated. The most important conclusions are as follows: the development cooperation policy in the EU member states is weakly coordinated, the development cooperation institutional system is recently developed, and one of the development cooperation priority sectors is the support for economic reform process in the development cooperation priority countries. The priority region for the EU member states is the southeast of Europe: Moldova, Georgia, Bosnia and Herzegovina Serbia and Montenegro. The most important suggestion is that the EU member states have to set out concrete development priorities and coordinate development cooperation activities with other donors.