Audiovizuālā vēstījuma specifika Ilzes Jaunalksnes LTV1 raidījuma De Facto veidotajos ziņu sižetos

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir „Audiovizuālā vēstījuma specifika Ilzes Jaunalksnes LTV1 raidījuma De Facto veidotajos ziņu sižetos”. Darba autors ir Jānis Zarāns, darba zinātniskais vadītājs – Rolands Tjarve. Bakalaura darba mērķis ir pierādīt vai apgāzt izvirzīto hipotēzi: LTV1 raidījumā De Facto Ilzes Jaunalksnes veidotajos sižetos centrālās personas tiek tendenciozi reprezentētas, izmantojot audiovizuālos kodus. Bakalaura darbs sastāv no ievada, sešām nodaļām un nobeiguma ar secinājumiem. Ievadā tiek formulēta bakalaura darba tēma, uzdevumi un mērķis. Pirmā nodaļa tiek veltīta ziņu definēšanai. Otrā daļā aplūkota televīzijas informācijas veidošana. Trešā daļa sniedz informāciju par vizuālo vēstījumu un tā kodiem. Ceturtā daļa tiek aprakstītas izmantotās pētniecības metodes. Piektā daļā ir kontentanalīzes datu izvērtēšana un salīdzināšana. Sestajā daļā autors piedāvā analizēto sižetu personisko interpretāciju. Nobeigumā ir veikti secinājumi un ieteikumi. Pielikumā var atrast kontentanalīzes dizainu un iegūtos datus.

Atslēgas vārdi: ziņas; semiotika; zīmes; realitātes rekonstrukcija; audiovizuālie kodi; denotācija; konotācija

The title of the Bachelor is "Specific Features of the Audiovisual Message in the Broadcast Programme 'De Facto' made by Ilze Jaunalksne" The author of the paper is Jānis Zarāns. The scientific supervisor is Rolands Tjarve. The goal of Bachelor is to prove or disprove the hypothesis: The central persons are tendentiously represented by using audiovisual codes in broadcast programme De Facto that is made by Ilze Jaunalksne. The bachelor consists of introduction, six parts and conclusions. Introduction states the objective and aim of the Bachelor. The first part is devoted to the defining news. In the second part the forming of TV information is looked upon. The third part provides information on the audiovisual message and its codes. In the fourth part the research methods used in the analysis are described. The fifth part provides the evaluation and comparison of data of content analysis. In the sixth part author offers personal interpretation of analyzed broadcast programme. Conclusions provide the analysis of obtained data from content and semiotic analyses. There is a design of the content analysis as well as the obtained data in the appendix.

Keywords: news; semiotics; signs; reconstruction of reality; audiovisual codes; denotation; connotation