Publiskā diplomātija: Kanādas un NATO salīdzinājums

Abstract

Bakalaura darbā apskatīta publiskā diplomātija, kas ir jauns fenomens starptautiskajās attiecībās. Mūsdienu globalizētajā pasaulē, lai uzrunātu starptautisko sabiedrību valstu un organizāciju līmenī, ir nepieciešama publiskā diplomātija, kuras rīcībā ir vairāk rīku un iespēju nekā valstīm ar to ārpolitikām. Analizējot vairākas zinātniskajā literatūrā esošos skaidrojumus par publisko diplomātiju darbam kā vispiemērotākā darba definīcija tiek atzīta sekojoša – publiskā diplomātija ir kādas valsts vai starptautiska aktiera mēģinājums ietekmēt kādas citas vai savas valsts sabiedrības viedokli un radīt sabiedrībā tādu noskaņojumu, lai sasniegtu savus ārpolitiskos mērķus. Darba mērķis ir noskaidrot publiskās diplomātijas lomu mūsdienu diplomātijas kontekstā. Realizējot darba mērķi, pētījuma laikā izkristalizējās sekojoša hipotēze: „Publiskā diplomātija 21. gs. ir kļuvusi par būtisku valsts un starptautiskās organizācijas darbības sastāvdaļu”. Šīs hipotēzes pierādīšana tika veikta uz sekojošiem empīriskiem piemēriem – Kanāda kā atsevišķa valsts, un NATO kā starptautiska organizācija. Teorētiskajā darba daļā uzsvars tiek likts uz publiskās diplomātijas un ar to saistīto terminu analīzes, kā arī uz publiskās diplomātijas pielietojumu mūsdienās. Savukārt empīriskā daļa uz Kanādas un NATO piemēriem atklāj publiskās diplomātijas priekšrocības un efektivitāti praksē. Empīriskā daļa rezultējas ar Kanādas un NATO publisko diplomātiju salīdzinājumu. Kanāda šim darbam tika izvēlēta mērķtiecīgi, jo tā starptautiski ir atzīta kā viena no līderēm publiskās diplomātijas jomā, turpretī NATO tika izraudzīts tādēļ, ka tā ir viena spēcīgākajām organizācijām pasaulē un pēdējā laikā ievērojamu uzmanību pievērš publiskās diplomātijas jautājumiem, neskatoties uz savu militāro raksturu un būtību. Darba gaitā tiek secināts, ka Kanāda savu publisko diplomātiju vairāk realizē caur tādiem publiskās diplomātijas instrumentiem kā dažādu kultūras un izglītības programmu vecināšana, savukārt NATO cenšas sabiedrībā aktualizēt diskusiju par sev būtiskām tēmām caur dažādu konferenču rīkošanu un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Bakalaura darbā izvirzītā hipotēze apstiprinājusies.

The Bachelor Paper examines public diplomacy as a newly emerged phenomena of international relations. Public diplomacy has become of instrumental value in the modern world of globalization for addressing international society, states and organizations. It possesses more tools and options than the foreign policy of a country does traditionally. Following thorough analyses of various explanations of public diplomacy, the more appropriate was chosen – public diplomacy is an attempt of a country or an actor to have an impact on the opinion of another country or of society with a view of achieving favorable society moods which enables attainment of foreign goals. The goal of the Paper is to examine the role public diplomacy within the context of current diplomacy. The following hypothesis has been put forward: Public diplomacy has become important component of state and international organization. The empirical case studies of Canada as a state and NATO as an international organization have been carried out in order to prove the hypothesis.

The theoretical part focuses on the analyses of the terms of public diplomacy, as well as the utilization of public diplomacy in the modern world. Whereas, the empirical part, based on case studies of Canada and NATO, reveals the advantages and effectiveness of public diplomacy in action. Finally, the comparison of public diplomacy of Canada and NATO is presented. The choice of Canada as a cases study was deliberate, as it is internationally acclaimed one of the leading countries for public diplomacy. Whereas, NATO was chosen as it is one of the most powerful organization of the world and especially recently has turned to public diplomacy, despite its military qualities and mission.

The resulting conclusions are that public diplomacy is important component of state and international organizations, as proved by Canada which implements public diplomacy by various cultural and educational programmes, or NATO which triggers wide public discussions on topical issues, organizing conferences and cooperating with non-governmental organizations.