Slocenes upes kā riska ūdensobjekta analīze
Abstract
Maģistra darba mērķis ir izanalizēt galvenos faktorus, kas Slocenes upei liedz sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti līdz 2015.gadam.
Slocenes upes divi daļbaseini ir iekļauti riska ūdensobjektu sarakstā, kas līdz 2015. gadam nespēs sasniegt Ūdens struktūrdirektīvā noteikto labo ūdens kvalitāti. Augštecē risku nesasniegt labu kvalitāti rada morfoloģiskā un izkliedētā slodze, bet lejtecē punktveida un izkliedētā slodze. Pētījumā veikta Slocenes upes ūdens ķīmiskā sastāva analīze, hidromorfoloģiskais raksturojums un tipoloģiskās piederības precizēšana. Rezultāti liecina, ka hidromorfoloģisko pārveidojumu ietekmei uz upes ūdens kvalitāti ir lielāka loma nekā slāpekļa un fosfora savienojumu notecei no lauksaimniecības zemēm vai Tukuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radītajam piesārņojumam.
Maģistra darbā ir 63 lappuses un tas sastāv no 5 nodaļām. Darbā ievietoti 24 attēli, 5 tabulas un 6 pielikumi.
Atslēgas vārdi: Ūdens struktūrdirektīva, riska ūdensobjekti, RHS, DPSIR modelis, biogēnie e The aim of the master paper is to analyse the main factors that interferes with the ability of River Slocene to achieve food ecological quality by 2015.
Two parts of River Slocene are included in the list of water bodies at risk and will not be able to reach the high standard of water quality, set by Water Framework Directive. The causes for the possible inability to achieve good water quality are morphological and distributed force in the upper reaches of the river and point force and distributed force – in the lower reaches of the river. Within the framework of this research, the chemical analysis of river water, hydromorphological description and specifying the typology of adherence was carried out. As the results show, the hydromorphological changes have a greater impact on the water quality than the discharge of nitrogen and phosphorous compounds from agricultural lands or the pollution, caused by Tukums water purification systems.
Master’s work contains 63 pages and it consists