Cilvēka veģetatīvo funkciju raksturojošo parametru individuālo standartu pamatotība

Abstract

Mūsdienās neskatoties uz arvien pieaugošo labklājību attīstītajās valstīs aizvien lielāks kļūst sirds-asinsvadu saslimšanu skaits. Klīniskos pētījumos tiek pielietoti daudzi dažādi eksperimentu modeļi, neraugoties uz pieejamo dažādību svarīgs, un joprojām atklāts jautājums ir adekvāta eksperimenta modeļa izvēle sirds asinsvadu preparātu klīniskai aprobācijai. Darba mērķis bija novērtēt reģionālas perifērās pretestības noteikšanas iespējas apakšējās ekstremitātēsTika izvirzīti uzdevumi: Noteikt labas kājās CFA plūsmas lineāro ātrumu un diametru izmantojot Ultrasonogrāfijas metodi.Veikt sistēmisko hemodināmisko parametru reģistrāciju perifēras pretestības izmaiņu provokācijas laikā. Noteikt minimālo perifēro pretestību labajā kājā. Noteikt perifērās pretestības izmaiņas, kā provokācijas faktoru izmantojot graduālo statisko slodzi. Noteikt perifērās pretestības izmaiņas, kā provokācijas faktoru izmantojot farmakoloģisko preparātu (Nitroglicerīns). Pētījumā piedalījās 8 pētāmās personas (1 vīrietis, 7 sievietes) vecumā no 20 - 25 gadiem. Pētāmajām personām tika veikts slodzes, oklūzijas, un nitroglicerīna tests dažādās dienās 1-2 atkārtojumos. Statiskā slodze izmeklējamajām personām izraisīja līdzīgas sistēmisko asinsrites parametru reakcijas, ievērojami pieauga sirdsdarbības frekvence, sistoles tilpums, pēcslodzes atjaunošanās periodā pieauga reģionālā asinsplūsma un samazinājās reģionālā perifērā pretestība. Pirmajās post oklūzijas sekundēs plūsma vidēji pieauga no 1.5 l/min miera stāvoklī līdz pat 9 l/min, bet lineārais ātrums 5-60 cm/sec. Atsevišķos gadījumos pēc sublingvālas nitroglicerīna lietošanas perifērā pretestība pieauga. Nitroglicerīns izraisīja artērijas dilatāciju. Nitroglicerīna izraisītās perifērās pretestības izmaiņas nebija būtiskas. Secinājumi: Asinsplūsmas lineārā ātruma pieaugums postokluzīvās hiperēmijas laikā izraisīja būtisku artērijas diametra palielināšanos, ko var skaidrot ar endotēlija plūsmas atkarīgo vazodilatāciju. Vismazāk variējošie parametri postokluzīvās hiperēmijas laikā izmeklējamo personu grupā bija minimālā perifērā pretestība un asins plūsmas maksimālā vērtība. Vislielākās perifērās pretestības izmaiņas izraisīja postokluzīvās hiperēmijas tests (oklūzijas tests ), salīdzinoši mazākas izmaiņas tika novērotas statiskās slodzes testa pēdējā slodzē, savukārt vismazākās izmaiņas tika novērotas nitroglicerīna proves laikā. Reģionālās perifērās pretestības izmaiņu provocējošais statiskās slodzes modelis var tikt lietots perifērās pretestības izmaiņu novērtēšanas pētījumos, it īpaši situācijās kad papildus ir nepieciešams veikt procedūras kas prasa maksimālu izmeklējamās personas imobilizāciju. Atslēgas vārdi : Perifērā pretestība, Ultrasonogrāfija, Ceļa locītavas ekstensijas statiskā slodze (knee-extension static exercise)

Although nowadays the welfare in the prosperous countries is ever-growing, the same can be said about the number of heart and blood-vessels’ diseases. The clinical trials use many different experimental models, and, this variety notwithstanding, an important and still-standing question is the choosing of an adequate experimental model for clinical approbation of heart vessels’ medicaments. The purpose of this paper is to evaluate the possibilities of determining regional peripheral resistance in the lower extremities. Several tasks were put forward: to determine the linear speed and diameter of CFA flow in the right leg by using the ultrasonic method; to execute registration of systemic hemodynamic parameters during provoked changes in peripheral resistance; to determine the minimal peripheral resistance in the right leg; to determine the changes in peripheral resistance, using gradual static load as a prevocational factor; to determine the changes in peripheral resistance, using a farmacological preparation (Nitroglycerine) as a prevocational factor. 8 persons took part in the research (1 male, 7 female) in the age group of 20 - 25 years. The research objects were tested by load, occlusion and nitroglycerin during various days and 1-2 repetitions. The static load created similar reactions of systemic circulation parameters for the research participants, there was a remarkable increase in the frequency of cardiac activity, systolic capacity, during the rejuvenescence period after the load there was an increase of regional blood flow and decreased regional peripheral resistance. During the first post-occlusion seconds the average increase of the flow was from. 1.5 l/min in rests state to even 9 l/min, but the linear velocity was 5-60 cm/sec. In some cases after sublingval use of nitroglycerin the peripheral resistance increased. Nitroglycerin caused arterial dilation. The peripheral resistance changes caused by nitroglycerin were insubstantial. Conclusions: the increase of blood flow’s linear speed during a postocclusive hyperemy caused a substantial increase of arterial diameter which can be explained by the conditional vasodilation of endothelium flow. The least varying parameters during the postocclusive hyperemy in the group of research participants were the minimal peripheral resistance and the maximal value of blood flow. The biggest peripheral resistance changes were caused by the postocclusive hyperemy test (occlusion tests), comparatively smaller changes were observed during the last load of static load tests, but the least changes occurred during the nitroglycerin test. Regional peripheral resistance change provoking static load model may be used in peripheral resistance change evaluation research, especially in situations when it is necessary to additionally execute procedures that require maximum immobilization of the person to be examined. Key words: Peripheral resistance, Ultrasound, knee-extension static exercise