Policistiskā olnīcu sindroma galvenās klīniskās izpausmes un diagnostikas pamatprincipi

Abstract

Kopsavilkums

Darba aktualitāte: pamatojoties uz to, ka policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir viena no biežākajām ginekoloģiski endokrinoloģiskajām saslimšanām, likās svarīgi izpētīt šī sindroma daudzveidīgās izpausmes PCOS pacienšu vidū. Darba mērķis: Noskaidrot PCOS biežākās klīniskās izpausmes, novērtēt to smaguma pakāpi, izvērtēt pārmaiņas laboratorajos rādītājos un ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas (US) atradnē. Kā arī noskaidrot iespējamās šo rādītāju savstarpējās korelācijas. Tā kā šāds pētījums Latvijā vēl nav veikts, iegūtie rezultāti varētu būt noderīgi, lai racionālāk varētu veikt PCOS diagnozes uzstādīšanu un iespējami savlaicīgāk uzsāktu individualizētu terapiju. Materiāli un metodes: Retrospektīvā, aprakstošā pētījumā tika analizēti ambulatorajās kartiņās iekļautie dati. Datu savākšana notika balstoties uz iepriekš sastādītu anketu, kurā tika reģistrēti klīniskās atradnes dati, laboratoro analīžu rezultāti un US atradne. Pētījums norisinājās Rīgā, SIA AstraRe klīnikā un dati tika savākti par laika posmu no 2007.gada līdz 2011.gadam. Pētījuma laikā tika analizēti 110 PCOS pacienšu dati, kurām diagnoze tika uzstādīta balstoties uz Roterdamas kritērijiem. Pētījums saņēmis LU EKMI apstiprinājumu. Dati analizēti ar MS Excel un SPSS 16.0 programmām. Rezultāti: Vidējais PCOS pacientes vecums pētījuma grupā ir 24,65±4,84 gadi. ĶMI 29,24±7,51 kg/m2, hirsutisms konstatēts 87,27% ar 18,5±7,5 ballēm vidēji. Menstruālā cikla traucējumi ir 83,64% pacienšu. Primāra neauglība 69,09% un sekundāra neauglība 10% pacienšu. Alopēciju konstatēja 21,25%. Acne vulgaris sastopama 84,9% gadījumu. Laboratorie rādītāji vidēji ir: LH 9,06±4,39 U/L, FSH 5,15±2,2 U/L, kopējais testosterons 0,76±0,35ng/ml, androstendions 4,14±1,01 ng/ml, SHBG 27,58±18,24 nmol/L, insulīns 19,65±13,44μU/L. US atradnē vidējais olnīcu tilpums ir 14,53±3,10 ml un folikulu skaits 18,4±3,99. Analizējot korelācijas konstatēts, ka ĶMI vidēji cieši korelē ar hirsutisma līmeni (rs=0,49; p<0,01), ĶMI vidēji cieši korelē ar SHBG līmeni (rs=-0,63; p<0,01) un LH līmeni (r=-0,41; p<0,01). FSH vāji korelē ar ĶMI (rs=-0,27; p=0,05) Insulīna līmenim ir cieša korelācija ar ĶMI (r=0,74; p<0,01). SHBG vidēji cieši korelē ar insulīna līmeni (rs=0,69; p<0,01). Secinājumi: PCOS sastopams reproduktīvā vecumā esošām sievietēm. Būtiskākie klīniskie simptomi ir aptaukošanās, hirsutisms, menstruālā cikla traucējumi, acne vulgaris un neauglība. Tomēr neizdevās identificēt kādu klīnisko pazīmi, kas būtu sastopama visām PCOS pacientēm. Izmaiņas konstatētas arī laboratorajās analīzēs un US atradnē, tas liecina, ka PCOS ir heterogēns savās izpausmēs un tas jāņem vērā katrā individuālajā klīniskajā gadījumā. Datu analīzē konstatēts, ka tieši ĶMI ir visciešākās korelācijas ar klīniskās atradnes rādītājiem, kā arī ar laboratoro rādītāju datiem. Tas norāda uz ĶMI saistību ar slimības smaguma pakāpi.

Title: The most common clinical manifestations of PCOS and the principles of diagnosis Author: Alise Vigule Scientific supervisor: Lektors, Dr.Jevgeņijs Kalējs Introduction: Polycystic ovary disease is considered to be the most common endocrine disorder in women of reproductive age and due to this it seemed important to identify the most common clinical features and their prevalence among PCOS patients. Aim of this study: To identify the most common symptoms of PCOS, evaluate the grade of these symptoms, changes in laboratory findings and ultrasonoscopic data. And after that to evaluate possible correlations between clinical, laboratory and US findings. Methods: This retrospective, descriptive study included 110 patients with diagnosis of PCOS, diagnosed based by Rotterdam consensus criteria. The study was conducted at the AstraRe clinic at Riga. Data was collected and registered from ambulatory cards registrered from year 2007 until year 2011 in special form where clinical findings, laboratory data and US data was registrated. After that data was analyzed in MS Excel and SPSS 16.0. Study is approved in LU EKMI. Results: The mean age in the study group is 24,65±4,84 years. BMI 29,24±7,51 kg/m2, 87,27% had hirsutism, mean score 18,5±7,5 .Menstrual disturbances were found in 83,64%. Primary infertility in 69,09% and secondary infertility in 10% of patients. 21,25% had alopecia. Acne vulgaris was present in 84,9%. Laboratory findings: LH 9,06±4,39 U/L, FSH 5,15±2,2 U/L, total testosterone 0,76±0,35ng/ml, androsterone 4,14±1,01 ng/ml, SHBG 27,58±18,24 nmol/L, insulin 19,65±13,44μU/L. Ultrasonoscopic findings: mean ovary volume 14,53±3,10 ml and follicles less than 10mm in diameter 18,4±3,99. Correlation analyses showed that BMI correlates positively with hirsutism score (rs=0,49; p<0,01), BMI correlates negativeley with SHBG (rs=-0,63; p<0,01) and LH (r=-0,41; p<0,01). FSH correlates negatively with BMI (rs=-0,27; p=0,05) and insulin level showed strong positive correlation with BMI (r=0,74; p=<0,01). SHBG correlates negatively with insulin level (rs=-0,69; p<0,01). Mean ovarian volume correlates negatively with FSH (r=-0,3; p=0,01) and positively with hirsutism score (r=0,32; p=0,01). Conclusions: PCOS is common in women of reproductive age. It is a clinically heterogenous endocrine disorder, and we did not find one specific symptome wich is preasent in all PCOS cases. Gynecologists should seek revelant medical information from the women to promptly diagnose PCOS. Correlation analyses showed significant correlations between BMI and clinical, laboratrorical and US findings. It leads us to think that obesity leads to a more severe form of PCOS and may be the key factor in diagnosis and treatment of PCOS.