Alerģisku slimību riska faktori bērniem Latvijā

Abstract

Mērķis: iegūt datus par alerģisku slimību prevalenci bērniem Latvijā, kā arī pētīt alerģisku slimību manifestāciju un riska faktorus bērniem Latvijā. Metodes: pētījumā piedalījās 199 bērni.Pacientu grupā tika iekļauti 87 bērni ar alerģiskas slimības klīnisku manifestāciju un 25 bērni ar iepriekš diagnosticētu alerģisku slimību.Kontroles grupā bija 87 veseli bērni. Bērnu vecākiem iedeva aizpildīt anketu.Statistiskajā analīzē tika lietots: χ2 tests, log regresijas tests. Rezultāti: alerģisku slimību prevalence pētītajā populācijas grupā bija 22%. Daudzpakāpju analīzē alerģiska slimība bija statistiski ticami saistīta ar alerģiju ģimenes anamnēzē, ķeizargrieziena dzemdībām,negatīvi saistīta ar ekskluzīvu krūts barošanu līdz pieciem mēnešiem. Secinājumi: alerģisku slimību prevalence bērniem Latvijā ir salīdzināma ar Rietumeiropas datiem. Mūsu dati apstiprina ģenētisko faktoru lomu alerģijas attīstībā un, norāda uz iespējamu zarnu mikrofloras lomu alerģijas patoģenēzē.

Aim: to obtain data about allergic disease prevalence in children of Latvia and to study allergic disease clinical manifestations and risk factors in children of Latvia.Methods: totally 199 children were included.Patient sample included 87 children with allergic disease manifestation and 25 children with a previously diagnosed allergic disease.Control group included 87 healthy children.The parents were asked to fill out a questionnaire. Statistical analysis: χ2 test, log regression test.Results: allergic disease prevalence in studied population was 22%.In the multivariate analysis allergic disease was significantly associated with allergy in family,delivery by caesarean section, negatively associated with exclusive breast feeding less than five months.Conclusions: allergic disease prevalence in children of Latvia is comparable with Western Europe data.Our data confirm the role of genetic factors and point to possible role of gut microflora in the pathogenesis of allergy.