D vitamīna vielmaiņas traucējumi hroniskas nieru slimības pacientiem

Abstract

Darba mērķis bija retrospektīvi izvērtēt nieru funkciju, dažādu laboratoro rādītāju izmaiņas un saistību ar kopējā D vitamīna koncentrāciju asinīs, izvērtēt D vitamīna terapijas ietekmi uz parathormona līmeni asinīs. Kopumā pētījumā tika iekļauti 267 pacienti, no kuriem 109 bija predialīzes, 40 hemodialīzes un 188 pacienti pēc nieru transplantācijas. Tika noteikts dzimums, vecums, kreatinīna, 25(OH)2D, parathormona, atkārtota parathormona koncentrācija asins serumā, aprēķināts glomerulu filtrācijas ātrums. Pasliktinoties nieru funkcijai, samazinājās arī D vitamīna koncentrācija asins serumā un D vitamīna deficīts visbiežāk novērojams HNS 5. stadijā. Nebija ievērojama uzlabojuma pēc kalcitriola terapijas pacientiem ar sekundāru hiperparatireoidismu un parathormona koncentrācija pēc terapija bija kritusies minimāli.

Study objective was retrospectively evaluate renal function, laboratory abnormalities and the relation to the total vitamin D level in the blood, as well as to draw conclusions about D therapy on parathyroid hormone levels.

A total of 267 patients were included, of whom 109 were predialytic, 40 hemodialysis and 188 patients after renal transplantation. All of the patients according to the GFR were divided into 5 groups of chronic kidney disease. Patient’s were assessed in the following parameters: patient's gender, age, creatinine, 25 (OH)2D, parathyroid hormone concentration and recurrent parathyroid hormone concentration. With a reduction of the glomerular filtration rate, decreases vitamin D concentration in blood serum and vitamin D deficiency is most often observed in the 5th stage of HNS. Calcitriol therapy for CKD patients with secondary hyperparathyroidism did not provide significant improvements and parathyroid hormone concentration dropped minimally.