Ventspils novads digitālajā vidē : nākotnes perspektīva

Abstract

Bakalaura darba „Ventspils novads digitālajā vidē: nākotnes perspektīva ” pētījuma mērķis ir apzināt Ventspils Galvenās bibliotēkas kultūrvēsturiskā mantojuma atsevišķu krājuma daļu dažādos informācijas nesējos. Pētījuma empīriskā bāze ir dzejnieka Friča Dziesmas (īstajā vārdā Fricis Forstmanis), Ventspils bibliotēkas dibinātāja Jāņa Sviestiņa, literātes Laimdotas Sēles lietotājiem pieejamais dokumentu krājums, kā arī plašākai sabiedrībai neatklātie novadnieku dokumenti. Lai realizētu bakalaura darbā izvirzīto mērķi, ir veikti uzdevumi, kas sniedz ieskatu citu valstu bibliotēku speciālistu teorētiskos un praktiskos apsvērumos dokumentu digitalizēšanā. Pētījuma gaitā izanalizēts Ventspils Galvenās bibliotēkas novadpētniecības krājumā esošu primāri digitalizējamo kolekciju dokumentu sastāvs un noskaidroti jau digitalizētie resursi novadnieku kolekcijās. Bakalaura darbā analizēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ieteicoša rakstura vadlīnijas. Pamatojoties uz šiem ieteikumiem un vadlīnijām, kā arī Austrālijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi digitalizācijas jautājumos, izveidota Ventspils Galvenās bibliotēkas vēsturisko kolekciju digitalizācijas stratēģija. Analogo kolekciju digitalizācija ir nepieciešamība, kas kalpotu Ventspils novada savdabīgā kultūras mantojuma saglabāšanai un aktualizēšanai.

The research aim of the bachelor’s paper “The Ventspils region in digital environment: future prospects” is to gather information on individual shares of the Ventspils Main Library cultural-historical heritage funds in various data carriers. For the empirical basis of the research serve poet’s Fricis Dziesma (Fricis Forstmanis), Ventspils Library founder’s Jānis Sviestiņš and writer’s Laimdota Sēle documentary funds available to users, as well as the documents of region residents not made known to a wider audience. In order to achieve the objective of the bachelor’s paper, a range of tasks has been performed giving an insight into theoretical and practical considerations of the foreign librarians in relation to the document digitalization. During the research process the author analyses the structure of the Ventspils Main Library regional studies collections to be digitalised first of all and ascertains the already digitalised resources of the region residents’ collections. Suggestive guidelines of the National Library of Latvia have been analysed in the bachelor’s paper. On the basis of the suggestions and guidelines, and digitalization experience of the National Library of Australia a strategy for digitalizing the Ventspils Main Library historical collections has been developed. The digitalization of analogue collections is a necessity that would contribute to the preservation and promotion of the peculiar cultural heritage of the Ventspils region.